Pedagogu atalgojuma jautājumu neiekļaus topošajā nodokļu politikas stratēģijā, bet tas tiks skatīts budžeta kontekstā, šodien lēma Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji.
Pedagogu atalgojuma jautājumu neiekļaus nodokļu politikas stratēģijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NTSP uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto starpziņojumu par nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Pēc FM prezentācijas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns aicināja nodokļu politikas kontekstā risināt jautājumus gan par mediķu atalgojumu, gan pedagogu atalgojumu no ilgtspējīgiem avotiem.
Baldzēna viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, kura norādīja, ka pedagogu atalgojums ir katastrofāli zems un šī problēma ir jārisina.
Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka veselības nozares problēmas tiks risinātas nodokļu politikas kontekstā, turpretī pedagogu atalgojuma jautājums nebūtu skatāms nodokļu politikas kontekstā. NTSP vienojās pedagogu atalgojuma jautājumu tomēr skatīt budžeta kontekstā.
Jau ziņots, ka IZM izstrādājusi pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un tas paredz, ka nākamais minimālās atalgojuma likmes kāpums vispārējās izglītības pedagogiem varētu notikt 2018.gada 1.septembrī.
Pieaugums, salīdzinot ar esošo minimālo likmi par 30 stundu slodzi, būtu 30 eiro, sasniedzot 710 eiro. Grafikā noteikts, ka vēl pēc gada, proti, 2019.gada 1.septembrī, minimālā alga par likmi varētu celties līdz 750 eiro, bet 2020.gada 1.septembrī - 790 eiro. 40 eiro pieaugums notiktu arī uz 2021.gada 1.septembri, sasniedzot 830 eiro par likmi, savukārt 2022.gadā minimālais atalgojums par likmi varētu būt jau 900 eiro.
Lai sasniegtu šādu minimālo atalgojumu vispārējā izglītībā līdz 2022.gadam papildus būtu nepieciešami 103,639 miljoni eiro. Šāda summa aprēķināta, balstoties uz pašreizējo budžeta bāzi. Lielu daļu finanšu kāpuma daļu IZM saskata skolu tīkla sakārtošanā, kā arī procentuālā sadalījuma saglabāšanā izglītībā valsts budžetā.