Lauku ģimenes ārstu atalgojumam jāpieaug vismaz dubultā, vērtējot Veselības ministrijas (VM) piedāvāto veselības aprūpes reformu projektu, pauž Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Zemais atalgojums un nepievilcīgā infrastruktūra ir galvenie iemesli, kāpēc jaunie ārsti negrib strādāt laukos Ja situācija nemainīsies, tuvākajā nākotnē lauku iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes.
Uz Žīguriem vai Api jaunais ārsts neies
Ģimenes ārsti noveco, bet jauni viņu vietā nenāk. Ja visi 80 ģimenes ārsti, kas šobrīd Latvijā strādā, būdami vecāki par 70 gadiem, atteiktos turpināt darbu, bez aprūpes paliktu 122 000 pacientu, norāda Kozlovska. Turklāt 85% ģimenes ārstu ir vecāki par 50 gadiem, bet 30% jau sasnieguši pensijas vecumu. Viņa pašreizējo situāciju vērtē kā dramatisku. Ja primārajā veselības aprūpē reformas projekts tiks virzīts pašreizējā redakcijā, lauku ārsti to neatbalstīs, saka Kozlovska, nenoliedzot, ka plānā ietvertas arī pozitīvas izmaiņas, kas daļēji varētu uzlabot situāciju. Viena no tādām ir ideja par ideālās ģimenes ārsta prakses modeli, kas paredz, ka ģimenes ārsta praksē būs divas māsas vai ārsta palīgi, vecmāte un citi atbalsta komandas locekļus. Atbalstāma ir arī ideja, ka vienam ģimenes ārstam būs 1500 reģistrēto pacientu. Patlaban darba samaksas aprēķinos vidējā ģimenes ārsta un māsas slodze tiek rēķināta uz 1800 pacientiem, lai gan patiesībā ģimenes ārsta praksē vidēji valstī pērn bija reģistrēti tikai 1530 pacienti. Tas nozīmē to, ka ģimenes ārstam atalgojums tiek maksāts par nepilnu slodzi. «Pēdējos gados Pasaules veselības organizācijas un Pasaules bankas eksperti mūsu valsts primāro veselības aprūpes sistēmu kopumā ir novērtējuši atzinīgi, atzīstot par vienīgo sakārtoto veselības aprūpes nozari valstī, kurai trūkst finansējuma, lai strādātu efektīvāk. Šī problēma ir samilzusi. Īpaši sāpīgi to izjūt lauku ārsti, kas strādā attālos reģionos. Viņi darbam ir ziedojuši visu savu dzīvi un līdzekļus, bet rezultātā var cerēt tikai uz visai nedrošām vecumdienām ar trūcīgu pensiju. Atalgojumam ir jābūt adekvātam - tādam, kas atbilst zināšanām, pieredzei un ieguldītajam darbam. Mēs izdegam, nespēdami izturēt birokrātiskās prasības un pienākumu apjomu, kas pieaug ar katru gadu. Piemēram, E-veselība šobrīd mums nav palīgs, bet gan tik liels apgrūtinājums, ka daudzi ārsti domā par darba pamešanu.
Šobrīd lauku ģimenes ārsta vidējais atalgojums ir 1000 eiro uz papīra. Taču, lai jaunais ārsts gribētu strādāt Apē vai Žīguros tam ir jābūt vismaz 3000.
Tas būtu samērīgi, jo Igaunijā ģimenes ārsts vidēji saņem 3500 eiro,» skaidro Kozlovska. Viņa nepiekrīt medijos paustajam viedoklim, ka ģimenes ārstu atalgojums ir labāks, nekā stacionāros strādājošajiem mediķiem. Piemēram, ķirurgam Balvu slimnīcā tiek piedāvāts atalgojums 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Neraugoties uz šo pieklājīgo ciparu, vakancei atbilstošu kandidatūru atrast nav viegli. « «Lielie korifeji» saņem virs desmit tūkstošiem, « piemetina Balvu novadā praktizējošā ģimenes ārste. Pēc viņas domām, sistēmas sakārtošanai jānorit kompleksi, nevis atrauti no Latvijas realitātes. «Kopš 90. gadiem ir radīta darbošanās ilūzija, kas labi izskatās tikai uz papīra.»
Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka alga
Viņa nešaubās, ka pieticīgā atalgojuma dēļ laukos tuvākajā laikā katastrofāli trūks ārstu. «Valdības vīri sēdēs Rīgā, kur ārstu ir pa pilnam, bet, atlikušajam miljonam cilvēku, kas vēl dzīvo laukos būs izvēles brīvība. Viena daļa, protams, nomirs, bet pārējiem būs jādomā, kā aizbraukt uz ārzemēm. Nevajag aizmirst, ka cilvēku veselība ir cieši saistīta ar ekonomiku,» norāda daktere.
«Rīgā un tās apkaimē kolēģi stāv rindā, lai dabūtu prakses vietu, bet laukos ārstus var sameklēt ar milzu grūtībām.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija iegulda lielu darbu, lai informētu jaunos kolēģus par iespējām strādāt laukos, bet rezultāta nav, jo nav ar ko ārstus pievilināt.» Ja atalgojuma apjoms neuzlabosies, jaunie ārsti, kuru apmācībā valsts investē milzu līdzekļus, aizbrauks strādāt uz valstīm, kur viņiem piedāvās lielāku algu un labākus apstākļus.
Daktere, kura praktizē jau 26 gadus, atklāj, ka viņas praksē reģistrēti ir 2600 cilvēki. «85% esmu redzu katru gadu, lielāko daļu pazīstu. Kādi 5% dzīvo ārzemēs – aizbrauc, atbrauc un pie reizes apmeklē ārstu.»
Jāņem vērā, ka daudzviet laukos infrastruktūra nav īpaši pievilcīga jaunajam speciālistam. Turklāt lauku ārstam ir jāstrādā izolētā vidē. Viņam jāpārzina viss – iekšķīgās slimības, mazā ķirurģija, ginekoloģija, zīdaiņu aprūpe, jāzina kā palīdzēt reto slimīgu pacientiem un daudz kas cits. «Lai to spētu, ģimenes ārstam visu laiku ir jāmācās, kas, savukārt, prasa daudz laika un līdzekļu, jo mācības lielākoties notiek tikai Rīgā. Laukos tu esi viens un visi lēmumi ir jāpieņem patstāvīgi, jo nav atbalsta komandas, kāda ir lielajās pilsētās.»
Mēs nevaram nosūtīt pacientu no attāla reģiona pie viena, otra un trešā speciālista, jo pacientam nav naudas.
Pēc viņas domām, problēmu daļēji atrisinātu pareizs finansējuma sadalījums, proti, jo tālāk no Rīgas, jo lielāks finansējums. Līdzīgs modelis jau veiksmīgi darbojas Somijā, Portugālē un citās valstīs. «Pacientiem laukos arī ir tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Tā nevar būt tikai rīdzinieku privilēģija. Latvija ir pārāk maza un tādēļ mēs nedrīkstam to dalīt– Rīgā un pārējos. Tajos, «kam pienākas» un tajos, kas «gan jau iztiks».»
Pirmie soļi pareizā virzienā
Asociācijas vadītāja stāsta, ka VM ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību plāno noteikt vienreizēju pārcelšanās pabalstu uz laukiem 5 minimālo algu apmērā un vēl divus gadus maksāt ikmēneša izdevumu segšanai 200 eiro, ja līgums noslēgts uz pieciem gadiem.
Kompensāciju plānots piedāvāt arī tiem ārpus Rīgas strādājošajiem ģimenes ārstiem, kas apmācītu jaunos ārstus, lai pēc tam dotos pensijā.
Viņa uzskata, ka šis piedāvājums noteikti neatrisinās visas problēmas, tomēr var tikt uzskatīts par pirmo soli pareizajā virzienā.
Ģimenes ārsti kategoriski iebilst pret plānoto primārās veselības aprūpes nodošanu pašvaldību pārziņā. Asociācija uzskata, ka jāattīsta pašvaldību loma pieejamības nodrošināšanā, taču kategoriski iebilst pret ES vismazākā veselības aprūpes budžeta pārdali ar starpnieka - pašvaldības palīdzību.
VM piedāvājusi veselības aprūpes reformu projektu, kas paredz organizatorisku izmaiņu un uzlabojumu veikšanu dažādās medicīnas sfērās. Ministrijām un sabiedrībai nodotā ziņojuma uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā. Saskaņā ar reformu 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda VM.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)