Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) turpinās sarunas ar Veselības ministriju (VM) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu ar 1.jūliju sākt pakāpeniski samazināt pagarinātā normālā darba laika, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu darbinieku samaksai.
Tā šodien LVSADA padomes sēdē teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienlaikus norādot, ka padome vienojusies sākt arī gatavošanos protesta akcijai, lai varētu brīvprātīgi atteikties no pagarinātā normālā darba laika ar 1.jūliju, gadījumā, ja netiks pieņemts lēmums ar šo datumu sākt saīsināt pagarināto normālo darba laiku.
Keris norādīja, ka LVSADA viedokļus par iespējamām protesta akcijām izteikušās 12 no 58 arodorganizācijām. Viedokļi par protesta akciju ir dažādi, jo tādējādi samazinātos arī darbinieku pienākumi. Tomēr daudzās atbildēs esot kopīgs elements, proti, tiek uzsvērta nepieciešamība saglabāt brīvprātības principu. LVSADA nevar uzspiest atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, varam tikai skaidrot un aicināt, piebilda Keris.
Tāpat LVSADA padomes sēdē vienojās jautājumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti izskatīt sēdē 16.maijā. Šajā sēdē tiks ņemts vērā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 3.maija sēdes rezultāts.
Keris norādīja, ka pagaidām redzami tikai labi nodomi, tāpēc, ja 3.maijā nebūs taustāma lēmuma, kas ļautu saskatīt konkrētas garantijas, ka ar 1.jūliju LVSADA prasība tiks ievērota - jābūt gataviem iesākto turpināt.
Viņš pastāstīja, ka galvenais protesta akcijas elements varētu būt vienlaicīga attiekšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku, tomēr par citiem elementiem lielāka skaidrība būšot pēc visu arodbiedrību iztaujāšanas.
Jau ziņots, ka LVSADA pagarināta normāla darba laika samazināšanu par 20 stundām sagaida jau šī gada jūnijā vai jūlijā. Jau šogad jāsāk pakāpeniski atteikties no pagarināta normālā darba laika, vienlaikus gādājot par to, lai cilvēki, kas pagarināto laiku ir spiesti strādāt, saņemtu arī labāku atalgojumu, iepriekš sacīja LVSADA vadītājs.
Tāpat jāizveido ilgtspējīgu finansējuma pieauguma avotu veselības aprūpei nodokļu politikas reformas ietvaros, viņš norādīja.
Keris arī pastāstīja, ka 3.maijā plānots sasaukt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kur šie jautājumi tiks skatīti darba formātā ar VM un Finanšu ministrijas aprēķiniem.
LETA arī vēstīja, ka VM solījusi veikt aprēķinus, lai noskaidrotu, cik liels skaits veselības aprūpes darbinieku strādā pagarinātu normālo darba laiku. Lai nonāktu pie risinājumiem, esot būtiski precīzi un detalizēti apzināt situāciju.
Savukārt Keris norādījis, ka saprot nepieciešamību ministrijai veikt papildus aprēķinus, lai apzinātu situāciju, tomēr arodbiedrība nav gatava gaidīt bezgalīgi.
