Sievieti sasēja un mutē ar varu ielēja alkoholu, lai viņa nevarētu policijai pastāstīt par vardarbību ģimenē. Citā gadījumā vīrietis bērniem lika ņirgāties un sist māti. Tie nav šausmu filmu sižetu atstāsti, bet reāli gadījumi, kas notiek Latvijā, norāda Resursu centra sievietēm «Marta» vadītāja Iluta Lāce. Latvijā no partnera fiziskas vai seksuālas vardarbības dzīves laikā cietušas vidēji 32% sieviešu, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu vecumā no 15 līdz 75.
Zila acs nav noziegums
Centra mērķis ir panākt izmaiņas Krimināllikumā, kas ļaus sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma arī gadījumos, kad nodarītie miesas bojājumi ir viegli. Priekšlikumu otrdien atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Kopš 2014. gada varmāku no cietušā var nošķirt uz 8 dienām, bet vajadzīgs cietušā iesniegums. Pēc tam tiesā cietusī persona var saņemt tā saukto pagaidu aizsardzību. Tomēr būtiskākais ir aizvest varmāku prom no cietušā uzreiz, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona (parasti sieviete) ir gatava rakstīt iesniegumu vai ne. «Bieži vien ir vardarbība, kurai seko izsaukums un policijas ierašanās. Tas arī viss. Ja sievietei ir zila acs, policisti pat neieiet dzīvoklī. Tā vietā, lai varmāku nošķirtu no piekautās sievietes, notiek abu samierināšana. Nākamajā reizē, kad tiek lietota vardarbība, sieviete nevēršas policijā un vardarbība turpinās.
Ja sieviete ir sakropļota – saņēmusi belzienu pa seju, nokļuvusi slimnīcā un uz trim nedēļām zaudējusi darba spējas, bet miesas bojājumi skaitās viegli, bez viņas piekrišanas pret vīrieti varmāku process netiek sākts.
Netiek ņemts vērā, ka sieviete ir nobijusies, atkarīga, ietekmējama. Bieži vien pie mums uz sadzīves vardarbību neraugās kā uz noziegumu. Problēma ir tā, ka jānotiek kaut kam dramatiskam – sievietei jānokļūst reanimācijā, lai uz situāciju sāktu raudzīties nopietni. Ja cietusī uzraksta iesniegumu, pēc tam paņem atpakaļ, process sadārdzinās,» stāsta Lāce. Viņa zina stāstīt, ka varmākas mēdz izdomāt rafinētas pazemošanas un spīdzināšanas metodes. Piemēram, sasien sievieti un ar varu lej mutē alkoholu, lai viņu piedzirdītu. Ja sieviete vērstos policijā, varmāka pasmietos un teiktu: «Redziet, viņa taču ir galīgi piedzērusies.» «Ja policijai tiks iedota zaļā gaisma, situācija kardināli mainīsies,» skaidro sieviešu tiesību eksperte. Ir gadījumi, kad ārēju vardarbības pazīmju uz sievietes ķermeņa un sejas nav, bet situācija nav viennozīmīga. Tad policistiem jāpaļaujas uz profesionālo intuīciju. «Žņaugšanai ir neatgriezeniskas sekas, bet upuris, zaudējot samaņu, var pat neatcerēties, kas noticis. Reizēm, aplūkojot sievietes ķermeni un telpas, var secināt, kas noticis.»
Varas un kontroles aplis
Lai gan grūti noticēt, ka mūsdienu Latvijā kaut kas tāds iespējams, reālās situācijas pārspēj iztēli, saka Lāce. «Lielākā daļa sieviešu ir šokā – viņas ir tikušas ietekmētas un spīdzinātas. Rīkojoties ātri un pareizi, policisti var daudz noskaidrot. Ja vardarbība netiek apturēta, tā atkārtojas. Varas un kontroles aplis turpinās. Tajā ietilpst izolēšana, piesaistīšana, turēšana nepārtrauktās bailēs, psiholoģiska un emocionāla vardarbība, pazemošana.
Varmākam mēdz būt arī mīļuma uzplaiksnījumi, nožēlas brīži.
Upura un varmākas attiecībās var būt arī «medus mēneši», tomēr pēc tam vardarbība turpinās. Esam saskārušies ar drausmīgiem gadījumiem. Piemēram, varmāka var likt bērniem sist un apsaukāt māti,» stāsta Lāce.
Statistika ir dramatiska. 2014. gadā Latvijā vismaz piecas sievietes nogalināja viņu dzīvesbiedri un vismaz 58 sievietes nonāca slimnīcās ar traumām, ko nodarījis dzīvesbiedrs. Tāpat 2014. gadā ierosināti 48 kriminālprocesi par dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smaguma miesas bojājumiem. Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem braukusi vairāk nekā 7000 reižu.
123 sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību pārciestas vardarbības, konflikta vai draudu dēļ.
Situācija nav uzlabojusies: 2016. gadā vien centrā «Marta» bezmaksas palīdzība vardarbības gadījumā tika sniegta 302 sievietēm, no kurām 231 sieviete centrā vērsās pirmo reizi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
