Rīgas pašvaldības uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) no fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem atbrīvojās nākamajā dienā pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) bija lūgusi skaidrojumus par šo situāciju, apgalvoja VK pārstāve Zane Ozola.
VK: RNP no fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem atbrīvojās nekavējoties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa informēja, ka RNP valde lēmumu likvidēt Attīstības projektu nodaļu pieņēma 2015.gada 17.aprīlī, proti, dienu pēc VK revidentu lūguma sniegt skaidrojumu par darbinieku e-pasta kontu izveides datumu neatbilstībām darba attiecību sākšanas datumiem RNP.
«RNP vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Attīstības projektu nodaļas darbiniekiem noslēdza nekavējoties, uzreiz pēc lēmuma par nodaļas likvidāciju pieņemšanas, tai skaitā arī ar tiem, par kuriem ir aizdomas par fiktīvu noformēšanu darbā,» sacīja Ozola.
Jau ziņots, ka Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamu vairāku darbinieku fiktīvu nodarbināšanu pašvaldības uzņēmumā SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», kuras laikā personas saņēmušas darba samaksu par faktiski neveiktiem amata pienākumiem. Tādējādi 2014. un 2015. gadā no uzņēmuma izkrāpti teju 150 000 eiro. Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
VK, veicot revīziju SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti divpadsmit darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi par faktiski neveiktiem darba pienākumiem personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma teju 150 000 eiro apmērā.
Turpinot izmeklēšanu, par notikušo policijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.
Tāpat daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, un daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc tā paša panta trešās daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Kriminālprocess ar divpadsmit aizdomās turētām personām šā gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
«Rīgas namu pārvaldnieka» pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka nodaļa, kurā strādāja minētie darbinieki, tika likvidēta jau pirms Valsts kontroles ziņojuma, jo uzņēmuma valde secināja, ka darbinieki strādā neapmierinoši.
Jau 2015.gada augustā pēc Valsts kontroles revīzijas «Rīgas namu pārvaldnieks» noraidīja Valsts kontroles «pieņēmumus» par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu. Toreiz Vaļuma pauda, ka ar revīzijā minētajiem darbiniekiem bija noslēgti tiesiski darba līgumi un to nodarbināšana veikta atbilstoši likumdošanas prasībām.
RNP pastāvīgi izvērtējot personāla nodarbinātības efektivitāti, un, ja nepieciešams, tiek veiktas izmaiņas. Arī šajā gadījumā 2015.gada februārī RNP valde esot konstatējusi, ka konkrētā struktūrvienība nesasniedz tai noteiktos mērķus, un efektivitātes uzlabošanas nolūkos kā labākais risinājums ticis pieņemts lēmums par struktūras optimizāciju un likvidāciju.