Jauna medikamenta iekļaušanai kompensējamo medikamentu sistēmā nepieciešams finansējums, kura apmērs tiešā veidā saistīts ar kopējo veselības nozares līdzekļu apmēru, norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Bez papildu finansējuma VM kompensējamo medikamentu sarakstu nepaplašinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par melanomas slimniekiem nepieciešamā medikamenta «Keytruda» pieejamību Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šīs zāles apmaksā valsts.
Šneiders skaidroja, ka katru gadu pacientu skaits, kuri saņem kompensējamos medikamentus, pieaug, savukārt budžeta palielinājums ir nepietiekams. «Rezultātā tiek meklēti risinājumi, kā mazināt to medikamentu cenas, kuri ir iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā, lai ar pieejamo finansējumu varētu izpildīt tās saistības pret pacientiem, kuras valsts ir uzņēmusies,» teica Šneiders.
Viņš piebilda, ka jaunu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā nav iespējama bez papildu finansējuma novirzīšanas veselības budžetā, un pirms jaunu papildsaistību uzņemšanās jāraugās, lai esošās saistības tiktu pilnībā nosegtas.
Šneiders atgādināja, ka VM ir izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna projektu 2017.-2020.gadam, kas paredz palielināt finansējumu onkoloģijas slimību ārstēšanai, tostarp arī kompensējamajiem medikamentiem.
Komentējot, kāpēc Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā netiek iekļauts melanomas slimniekiem nepieciešamais medikaments «Keytruda», par kura pieejamību Latvijā patlaban tiek vākti paraksti sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv», bet Lietuvā un Igaunijā šīs zāles tiek apmaksātas, Šneiders skaidro, ka abās valstīs finansējums gan veselības aprūpei kopumā, gan arī tieši kompensējamo medikamentu sadaļā ir lielāks nekā Latvijā.
Latvijā atpaliek no pārējām Baltijas valstīm finansējuma ziņā veselības aprūpei, kas arī ir iemesls, kādēļ pieejamības rādītāji Latvijā ir sliktāki, viņš rezumēja.