Ķirsis: Sieviešu-politiķu skaits ir katalizators sabiedrības attīstībai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Politiķu-sieviešu skaits ir sava veida katalizators sabiedrības attīstībai, Rīgas mēra kandidātu diskusijā resursu centrā sievietēm «Marta» teica partijas «Vienotība» mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis (V).

Šī iemesla dēļ Ķirsis neesot «skandināvisko kvotu» piekritējs, jo, ja Seimā būtu 50 sievietes, tas parādītu sabiedrības uztveri, tāpēc soli pa solim jāstrādā, lai situāciju uzlabotu. Valstis, kuru sabiedrībā līdztiesība ir augstā līmenī, esot attīstītākas visādā ziņā, tostarp ekonomiskā, pauda Ķirsis.

Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, norādīja, ka nav «skandināvisko kvotu» piekritējs, jo ne jau kvotās slēpjas atbildes - tās slēpjoties nevis cilvēku dzimumā, bet spējās.

Savukārt Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka norādīja, ka vēlētos justies kā «vājais dzimums», pieņemot «vīrieša spēcīgo atbalstu», taču «ideālā izpratnē dzīve ir tāda, kāda tā ir». Sievietēm ienākot Saeimā, tajā parādoties «emocionālā dimensija», jo vīrieši esot pragmatiskāki, teica Broka.

Uz jautājumu, vai politisko partiju pārstāvji ir feministi, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs Juris Pūce piebilda, ka piekrīt Kanādas premjerministra Džastina Trudo teiktajam, ka nebūt par feministu 21.gadsimtā ir dīvaini.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāve Linda Ozola norādīja, ka mūsdienās feminisms nozīmējot cieņpilnu attieksmi pret sievieti. Esot būtiski, ka līdzvērtīgi tiek uzklausīti visu procesā iesaistīto cilvēku viedokļi neatkarīgi no dzimuma.

Centra «Marta» pārstāve Gundega Tentere norādīja, ka Latvijā skandināviskais sauklis «Balso par sievieti» nestrādājot, jo nav pārliecības, ka, ievēlot sievietei, tiks automātiski aizstāvētas vai pārstāvētas sieviešu un bērnu tiesības.

Centra «Marta» pieredze liecina, ka sievietes, par kurām centrs iestājās, iekļūstot parlamentā, pagrieza muguru un nebija atsaucīgas nevienam no sieviešu tiesību jautājumiem, savukārt vīrieši, par kuriem centrs neaicināja balsot, izrādījās labi sadarbības partneri, kas virzīja dažādus sieviešu tiesību jautājumus Saeimā, pastāstīja Tentere.

Diskusijā par sieviešu un bērnu tiesībām centrā «Marta» piedalījās JKP pārstāvji Linda Ozola un Jānis Ozols, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Rīgas mēra amata kandidāts Normunds Vilnītis, kā arī Ķirsis, Broka, Pūce un Bondars.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu