2016./2017. mācību gadā audzēkņu skaits profesionālajās mācību iestādēs palielinājās par 3,6%, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 30,0 tūkstoši audzēkņu, no kuriem 42,6% apgūst dabaszinātnes un inženierzinātnes. Savukārt teju puse no augstskolu studentiem mācās sociālās un humanitārās zinātnes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Palielinājies profesionālo skolu audzēkņu skaits; teju puse mācās sociālās un humanitārās zinātnes
2016. gadā vidējo profesionālo izglītību ieguvuši 7,8 tūkstoši audzēkņu – par 4,8% mazāk nekā 2015. gadā. 2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas sāka 29,1 tūkst. studentu, kas ir par 0,2% mazāk nekā pagājušajā akadēmiskajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 42,1% studijas sāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 27,0% – dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās.
Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,4%) mācās par personīgajiem līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā atbalsta politika izglītības mobilitātei veicina mobilo studentu skaita pieaugumu Latvijas augstskolās. 2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studē 6,1 tūkstotis ārvalstu studentu. Visvairāk studējošo ir no Uzbekistānas (1025) un Vācijas – 902. Pavisam koledžās un augstskolās 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkst. studentu.
2016. gadā augstāko izglītību ieguva 15,8 tūkstoši studentu, kas bija par 7,2% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. No tiem 48,1% ieguvuši grādu vai kvalifikāciju sociālās un humanitārās zinātnēs.
Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas beigušo īpatsvars bija 19,8% (attiecīgi 2015. gadā – 19,6% un 2010. gadā – 14,3%). No 2016. gadā augstāko izglītību ieguvušajiem 65,6% bija sievietes.
Demogrāfiskās situācijas ietekmē kopš 2005. gada līdz 2016. gadam Latvijā bērnu skaits samazinājās par 20,8%. 2016. gadā no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem gandrīz piektdaļa jeb 18,7% ir bērni vecumā līdz 17 gadiem. Latvijā 17,9% iedzīvotāju ir bērni, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir viens no zemākajiem ES.
Eiropā vismazākais bērnu īpatsvars ir Vācijā – 16,2%, Itālijā – 16,5%, Bulgārijā – 16,6%. Savukārt visvairāk bērnu ir Īrijā – 25,7%. Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 18,8% un 17,9% iedzīvotāju ir bērni.