Tiesībsargs vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu par mediķu atalgojumu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā (ST) par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību par nostrādāto darbalaiku mediķiem. Papildus tam tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Jansons raksta, ka 2016.gada 1.februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tiesībsargs nosūtīja detalizētu izklāstu par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā. Līdz 2016.gada 1.augustam viņš aicināja Saeimu veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem attiecībā uz kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.

Kā būtisku tiesībsargs norādīja arī nepieciešamību likumā noteikt nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robežu

un izstrādāt mehānismu ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika. «Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus - valsti sūdzu ST. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ pašlaik - vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas - atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi, tas ir, pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam.

Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu no 2018.gada līdz 2020.gadam, pilnībā mainot situāciju vien no 2021.gada 1.janvāra,»

skaidroja tiesībsargs.

Viņš uzskata, ka ārsta darbs savā būtībā ietver rūpes par sabiedrību, vēlmi palīdzēt un nesavtīgi vairot sabiedrības labklājību, uzsverot, ka «absurdi, ka tie, kuri savā darbā ik dienu palīdz cilvēkiem, ilgtermiņā netiek uzklausīti, turklāt saņem zemisku attieksmi valsts līmenī».

«Tas ir nepieņemami, ka vēl turpmākos trīs ar pusi gadus tiktu pieļauta situācija, ka mediķi par nostrādātajām virsstundām nesaņem taisnīgu atlīdzību. Tiesībsarga birojs, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ar konkrētām norādēm deva iespēju mainīt situāciju, diemžēl nesekmīgi.

Man, protams, ir skumji apzināties, ka tērējam pulku valsts resursu, lai vēl vienu reizi pierādītu, ka Satversme ir visu pamatu pamats, kam esam pakļauti.

Es uzsveru - likumi ir domāti, lai tos ievērotu, tāpēc, lai ST lemj, kam šajā situācijā ir taisnība,» rezumēja Jansons.

Kā aģentūru LETA informēja ST, pieteikums tiesā ir saņemts un nodots ST priekšsēdētājam.

Pieteikumā tiesībsargs apstrīd Ārstniecības likuma normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un kas paredz ikviena darbinieka tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu