Brīvības pieminekļa restaurācijai nav finansējuma, ziņo laikraksts «Latvijas Avīze». Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu.
Par Brīvības pieminekļa uzturēšanu atbildīgās Rīgas pašvaldības struktūras «Rīgas pieminekļu aģentūra» darbības stratēģijā līdz 2019.gadam viens no punktiem ir minētā monumenta restaurācija, tomēr 14.martā domes apstiprinātajā aģentūras darba plānā 2017.gadam tādas pozīcijas nav, informē laikraksts.
Pēdējā reize, kad restauratori tika pie Brīvības pieminekļa augšdaļas, bija 2006.gada pavasaris. Toreiz tika no jauna apzeltītas trīs zvaigznes. Tagad obeliska augšdaļā veicamo darbu apjoms ir lielāks, taču naudas darbiem nav. Kā skaidro Pieminekļu aģentūrā, nepieciešami aptuveni 200 000 eiro.
Pieminekļu aģentūras galvenais restaurācijas speciālists Ivo Graudums skaidro, ka pieminekļa apakšdaļa tiek sakopta visu laiku, šuves tīra katru gadu. Bet tas notiek acu līmenī. Cilvēki neredz, kas notiek 40 metru augstumā.
Darbalauks šoreiz ir tieši pieminekļa augšdaļā.2006.gadā tika atjaunots zvaigžņu zeltījums, bet sakopt pašu vara figūru un obelisku traucējuši laika apstākļi.
Uz figūras kapara virsmām veidojas nelabvēlīgi savienojumi, kas jānotīra un jāuzklāj pārklājums. Ja pārklājums vairs nefunkcionē, šie savienojumi ieskalojas travertīnā kā zaļi vara sāļi. Veidojas pamanāmi notecējumi. Ja nekas netiks darīts, pēc brīža tā būs problēma, skaidro restaurators.
Pie paša ar travertīnu apšūtā obeliska nekas neesot darīts kopš 2001.gada. «Obelisks ir jāpārklāj ar ūdeni atgrūdošu šķidrumu. Pagājuši 16 gadi, un jebkuram virsmas pārklājumam tas ir stipri par daudz. Optimālais kalpošanas laiks virsmas pārklājumam ir pieci gadi,» skaidro Graudums. Viņaprāt, ideālā variantā Brīvības pieminekli no augšas līdz apakšai vajadzētu sakopt ik pēc pieciem gadiem.
Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga cer uz Kultūras ministriju (KM), kas parasti atbilstošus līdzekļus iedala ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) starpniecību, kurai ir īpaša Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma. No tās agrāk jau doti līdzekļi Brāļu kapiem.
Tādu priekšlikumu gan noraida VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris. Pieminekļu glābšanas programmas apjoms ir 800 000 eiro, un, ja ceturtā daļa no tā jāatdod Brīvības piemineklim, tad programma šogad vispār sagrūtu, jo nauda domāta ap 100 objektiem visā Latvijā.
Tiesa, savstarpējas konsultācijas starp inspekciju un aģentūru bijušas un VKPAI vēl februāri nosūtījusi KM vēstuli ar lūgumu piešķirt finansējumu Brīvības pieminekļa pilna apjoma aprūpei un restaurācijai par nepilniem 203 000 eiro. Atbildes vēstulē ministrija norāda, ka «izprot radušos situāciju» un ņem vērā pieminekļa valstisko nozīmi. Bet «saskaņā ar Finanšu ministrijas ieteikumu jautājuma izskatīšana tiek atlikta līdz vasarai».
