Vasarā Baltijas jūrā varētu ierasties Krievijas kodolzemūdenes un Ziemeļu flotes flagmanis, ar diviem atomdzinējiem aprīkotais «Pjotr Veļikij» («Pēteris Lielais»), lai piedalītos svinīgā parādē Sanktpēterburgā. Latvijas puse par šādiem Krievijas plāniem oficiālu informāciju nav saņēmusi, bet apliecina, ka Baltijas jūrā notiekošais tiek rūpīgi uzmanīts.
Krievijas laikraksti «Nezavisimaya Gazeta» un «Izvestia» aprīļa sākumā rakstīja, ka Kronštatē, kur bāzējas daļa no Krievijas Baltijas jūras flotes, jūlijā notiks svinīga parāde par godu kaimiņvalsts Jūras spēkiem. Tiek plānots, ka sarīkojumā piedalīsies atomkreiseris «Pjotor Veļikij», atomzemūdenes, vairāk nekā 30 karakuģi, kā arī desmitiem lidmašīnu un helikopteru, pavēstījis Kronštates rajona administrācijas vadītājs Oļegs Dovganoks.
Tāpat parādē varētu piedalīties arī projekta 941 «Akula» atomzemūdene «Dmitrij Donskoj», atsaucoties uz Krievijas karaflotes štāba paziņojumu, raksta «Izvestia». Minētā zemūdene ir izmantota moderno Krievijas kodolraķešu «Bulava» testiem, kā arī tiek uzskatīta par lielāko atmozemūdeni pasaulē. Sanktpēterburgas gubernatora padomnieks, 1.ranga kapteinis Igors Kurdins izdevumam apliecinājis, ka «Dmitrij Donskoj» nepiedalās Krievijas Stratēģisko kodolspēku kaujas dežūrā, tādēļ var arī pildīt reprezentatīvas funkcijas.
Projekta 1144 «Orlan» atomkreiseris «Pjotr Veļikij» tiek uzskatīts par pasaulē lielāko kaujas triecienkuģi. Tā garums ir 250 metri, bet platums - 29 metri. Kuģis ir bruņots ar spārnotajām raķetēm, kas paredzētas cīņai ar gaisa un jūras mērķiem un torpēdām. Lai arī izgatavots Sanktpēterburgā, «Pjotr Veļikij» kopš deviņdesmitajiem gadiem bāzējas Murmanskā.
Abi kuģi ir Krievijas Ziemeļu flotes sastāvā un piedalījušies dažādās šīs valsts bruņoto spēku operācijās un mācībās.
Ar raķešu atomkreiseri saistās visai dramatiski notikumi pie Latvijas krastiem deviņdesmito gadu vidū, kad 1996. gada oktobrī trīs Krievijas kara flotes kuģi, ieskaitot «Pjotr Veļikij» noenkurojās mūsu valsts ekonomiskajos ūdeņos. Latvijas Ārlietu ministrija vairākas reizes pieprasīja Krievijai paskaidrojumus par notiekošo, taču tos nesaņēma.
Atjaunoto Latvijas Jūras spēku krasta apsardzes kuģis A-51 «Līdaka» «Pjotr Veļikij» pamanīja 1996. gada 15. oktobra pēcpusdienā, apmēram 23 jūras jūdzes iepretim Šķēdei. Tajā pašā dienā pirms plkst.21 tam pievienojās Krievijas kara flotes lielais pretzemūdeņu kuģis ar borta numuru Nr. 702 un velkonis ar borta numuru Nr. 921.
Nākamajā dienā Krievijas karakuģu grupu turpināja novērot Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes kuģi P–04 «Bulta», K–02 «Spulga» un mīnu traleris M–01 «Viesturs», kurš atgriezās no NATO mācībām «Cooperative Venture 96». Kad krasta apsardzes kuģis P-04 mēģināja tuvoties Krievijas karakuģu vienībai, no «Pjotr Veļikij» tika saņemts brīdinājums turēties no šīs grupas 6 jūras jūdžu attālumā.
Kuģi novēroja arī divas Zviedrijas kara lidmašīnas «Viggen», no kurām viena trešdien, 1996. gada 16. oktobrī, netālu no kuģa nogāzās jūrā, un izplatījās baumas, ka lidaparāts ticis notriekts. Tās pašas dienas pēcpusdienā krievu kuģi pacēla enkuru un uzņēma kursu uz dienvidiem, bet Latvijas Jūras spēki sāka nokritušās zviedru lidmašīnas glābšanu.
Savukārt 2004. gadā «Pjotr Veļikij» tika pavēlēts atgriezties ostā uz steidzīgu labošanu, jo tam bija problēmas ar kodolreaktoru. Flotes admirālis Vladimirs Korojedovs pat paziņoja, ka kuģis «varējis uzsprāgt jebkurā mirklī».
Latvijas Aizsardzības ministrijā portālam TVNET norādīja, ka kopš Krimas aneksijas un kaimiņvalsts iebrukuma Ukrainā Nacionālie bruņotie spēki veic pastiprinātu robežas novērošanu, tostarp jūras robežas novērošanu. Ministrija uzsvēra, ka ar sabiedrotajiem notiek apmaiņa ar nepieciešamo informāciju, bet noteiktās bruņoto spēku procedūras tiek pastiprinātas arī gadījumos, kad valsts pierobežā notiek militārās mācības.
Ministrija atgādina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā. «Arī turpmāk gan Aizsardzības ministrija, gan NATO rūpīgi sekos līdzi tam, kas notiek Baltijas jūrā,» portālam TVNET uzsvēra ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.
Krievijas prese vēsta, ka atomkuģu kuģošanai pa Baltijas jūru nepieciešamie saskaņojumi ir «saņemti no apkārtējā reģiona valstīm». Tomēr Latvijas Ārlietu ministrijā portāls TVNET noskaidroja, ka pagaidām no Krievijas puses nekādas oficiālas informācijas par šādiem plāniem nav bijis.
Krievijas Jūras spēki savu tradicionālo parādi rīko dažādās vietās - tā, piemēram, 2014. gadā parāde notika okupētās Krimas Sevastopoles ostā, kur bāzējas kaimiņvalsts Melnās jūras flote.
Portāls TVNET ir vairākkārt vēstījis, ka šogad Krievija plāno arī apjomīgas militārās mācības «Zapad - 2017», kurās piedalīsies vairāki tūkstoši karavīru. Mācības iecerēts rīkot Baltkrievijas un Krievijas teritorijās.
