Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane paziņojusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija apzināti vai neapzināti ir pazeminājusi Rīgas skolu rezultātus. Savukārt ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs skaidro - atšķirība ir tikai metodoloģijā. Tāpat Turlajs norāda - domes stūrgalvīgā turēšanās pie skolu neapvienošanas nav pamatota - dati liecina, ka daudzi skolēni dodas uz skolām, kuras nav tuvākās, bet labākās, atbilstošākās.
Vidusskolas obligāto eksāmenu indekss Rīgas skolās liecina, ka Rīgas 29.vidusskolā, Rīgas 54.vidusskolā, Rīgas 61.vidusskolā, Rīgas 15.vidusskolā, Rīgas 92.vidusskolā, Rīgas 65.vidusskolā un Rīgas 53.vidusskolā minētais indekss ir zemāks par 30%. Rīgas domes vadība jau paspējusi paziņot, ka pētījums ir viltojums un krāpšana.
Savukārt Turlajs, komentējot pētījumu, TVNET skaidroja, ka, rēķinot obligāto eksāmenu indeksu Rīgas skolās, tika ņemti vērā eksāmeni, kas tika kārtoti 2015./16. mācību gadā, un tas skolēnu skaits, kāds bija tā mācību gada sākumā.
Lai arī par šo skolēnu skaitu pašvaldība saņem naudu, Rīgas dome norāda, ka pētījuma metodoloģija neesot pareiza, jo, viņuprāt, bija jāņem vērā tikai tie skolēni, kuri eksāmenus kārto, neskatoties, ka
pašvaldībai par jebkuru skolēnu tiek dota nauda, lai arī viņš mācības pamet, skolu nepabeidz vai citu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus.
«Atšķirība ir metodoloģijā,» piebilda Turlajs.
Stāstot par pētījuma gaitu, Turlajs skaidroja, kā radās nesakritības ar Pašvaldību savienības aprēķinātajiem rādītājiem (tāpat kā IZM pētījumā šajos aprēķinos izmantoti Valsts izglītības satura centra dati), kuros reitingi bija krietni augstāki, nekā ministrijas pētījumā. Tika veikta analīze un noskaidrots, ka ir skolas, kurās samērā daudzi skolēni pēdējā klasē mācības pārtrauc vai nekārto obligātos eksāmenus.
Noskaidrots, ka biežāk sastopamie iemesli, kāpēc tiek pārtrauktas mācības, ir nesekmība, mācību kavēšana, dzīves vietas maiņa, pārcelšanās uz ārvalstīm. Tāpat eksāmeni nav kārtoti veselības problēmu dēļ, iegūstot atbrīvojumu.
Turlajs akcentēja, ka
Rīgā ir vairākas skolas, kurās ir galvaspilsētai neatbilstoši mazs skolēnu skaits, tāpēc tiek uzņemti jebkādi skolēni, arī tādi, kuru sekmes ir ļoti sliktas
un pastāv iespēja, ka viņi skolu nepabeigs nesekmības dēļ. Vienlaikus, ja vidusskolas obligāto eksāmenu indeksu rēķina šajās skolās tikai pēc eksāmenu kārtotāju skaita, kopējā aina izskatās daudz labāka, neskatoties uz to, ka daļa skolēnu eksāmenus nekārto vai mācību iestādi vienkārši nepabeidz.
«Nesaku, ka centralizēto eksāmenu indekss ir ideāls, bet tas ir daudz objektīvāks, nekā dalīt rezultātus tikai ar to bērnu skaitu, kas kārto eksāmenus,» par centralizēto eksāmenu indeksu sacīja Turlajs. Piemēram,
VISC apkopotā statistika neļauj noteikt to skolēnu skaitu, kas eksāmenus nekārto ilgstošu veselības problēmu dēļ.
Ja būtu pieejama šāda statistika, tas noteikti aprēķinos tiktu ņemts vērā.
Apkopotā informācija arī atspēko domes pausto, ka skolas nepieciešams saglabāt, jo visi grib mācīties tuvāk savai dzīvesvietai. Dati liecina, ka liela daļa skolēnu vecāku mācību iestādes izvēlas, vērtējot mācību kvalitāti, prestižu un citus apstākļus, nevis vienkārši tās tuvumu.
Turlajs norādīja, piemēram, Bolderājā - Daugavgrīvā viena kilometra rādiusā ir trīs vidusskolas, taču, pat saskaitot kopā, skolēnu skaits (62) nebūtu atbilstošs tam, kādam jābūt lielpilsētas vidusskolā. Šis ir viens no faktoriem, kas traucē palielināt arī pedagogu atalgojumu.
Tāpat pētījums liecina, ka problēmas nav tikai mazākumtautību skolās, tādas pastāv arī latviešu skolās. Turlajs akcentēja, ka, piemēram, ģimnāzijās mācās aizvien vairāk krievvalodīgo ģimeņu jauniešu, un viņu rezultāti mēdz būt pat labāki nekā latviešu jauniešiem.
Paredzēts, ka līdz maija beigām publiski būs pieejama karšu sistēma ar informācija par visām Latvijas skolām. Tajā nebūs tikai vidusskolas obligāto eksāmenu indekss, bet arī dažādi citi indeksi, arī informācija par skolotāju algu līmeni, noslodzi, skolēnu skaitu uz skolotāju utt.
Dome paudusi, ka, salīdzinot datus par 41 Rīgas vidusskolu, kurai centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir līdz 60%, jāsecina, ka IZM sniegtie dati sakrīt tikai par 12 izglītības iestādēm, bet 29 izglītības iestādēm tie ir daudz labāki, nekā apgalvo ministrija.
IZM ir norādījusi, ka 41 vidusskolā obligāto eksāmenu rezultātu indekss ir zemāks par 50%. Taču, rēķinot pēc Pašvaldību savienības metodikas, tikai 30 izglītības iestādēs tas ir zemāks par 50%, bet 11 skolās tas ir augstāks par 50%. Dome apgalvo, ka Rīgā ir tikai divas skolas, kurās vidusskolu centralizēto eksāmenu indekss bija mazāks par 30%, lai gan IZM apgalvo, ka, pat nerēķinot vakarskolas, tādas bijušas septiņas skolas. Kopumā Rīgā, ieskaitot ģimnāzijas un vakarskolas, vidējās izglītības programmas piedāvā 88 skolas, un lielākajā daļā centralizēto eksāmenu indekss pārsniedz 60%, paudusi dome.
TVNET jau rakstīja, ka, prezentējot pētījuma pirmos rezultātus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sacīja: ja šis indekss ir zemāks par 30%, tad jaunieši neiegūst nepieciešamo izglītības kvalitāti. Kā skaidroja ministrs, indeksa lielums atkarīgs ne tikai no skolēnu uzrādītajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet arī no skolēnu «atbiruma» mācību gada gaitā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, tādējādi netieši liekot saprast, ka, iespējams, skolas ar zemākajiem indeksiem potenciāli varētu skart, piemēram, izglītības pakāpes maiņa, vidusskolas pārveidojot par pamatskolām, vidējo izglītību koncentrējot spēcīgās izglītības iestādēs.
