Eiroparlamentārietis Guoga: Cīņā pret viltus ziņu fenomenu svarīgākais ir izglītība

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Irmantas Gelūnas / 15min.lt

Eiropas Savienībai (ES) ir jādara vairāk, lai cīnītos pret Krievijas propagandu un ar netīriem mērķiem izplatītām viltus ziņām, tomēr būtībā tas ir tikai izglītības jautājums - cilvēkiem ir jāsaprot, ka viss internetā lasāmais nav patiesība, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Antans Guoga.

«Mēs noteikti varam darīt vairāk, mums būtu jāspēj palūkoties aiz līkuma. Mēs tam noteikti varētu stāties pretī, izveidojot Eiropas medijus vai Eiropas finansētus medijus Baltijas valstīs un visapkārt Eiropai, kas stātos pretī viltus ziņām un propagandai, kas nāk no Krievijas, pret viltus ziņām, kas nāk no jebkuras vietas pasaulē. Turklāt šis darbs pamatā jāveic tiešsaistē, kur nākotnē ziņas aizvien vairāk atradīsies, pati mediju vide atradīsies tiešsaistē,» uzsvēra Guoga.

Viņš ir pārliecināts, ka baltieši spēj atšķirt patiesību no klajiem meliem, tomēr grūtāk ar to tiek galā vecāko paaudžu pārstāvji. «Es domāju, ka cilvēki to saprot - tas ir tikai izglītības jautājums - ka viss, ko tu lasi internetā vai dzirdi ziņās, noteikti nav taisnība. Tā kā dažas no mūsu valstīm ir pārdzīvojušas padomju laikus, kad bija jātic, ka viss, kas publicēts avīzē, ir patiesība, ir nepieciešams laiks, lai šādai mediju videi pielāgotos. Jaunā paaudze noteikti interpretē lietas citādāk, netic visam, kas rakstīts, saprotot, ka tas var būt tikai viena cilvēka viedoklis, kas var būt gan patiess, gan nepatiess, vai vispār tikai interesants stāstiņš,» izteicās Lietuvas politiķis.

Viņš neuzskata, ka ES institūcijas spētu palīdzēt mediju videi, tajā ieguldot savus līdzekļus. «Tad mums vajadzētu vairāk likumu, vairāk regulējumu. Ja mēs kaut ko īpašu ieguldītu medijos, tad sekotu skaļi protesti. Tas ir ļoti sensitīvs jautājums. Tad cilvēki teiktu, ka valdība tagad kontrolēs medijus un, piemēram, uzliks par pienākumu, lai vismaz 50% ziņu būtu pozitīvi, turklāt vienlaikus 100% jābūt patiesām,» sacīja Guoga.

«Manuprāt ir nepieciešams laiks mācīties, bet domāju, ka cilvēki arī mācās. Daļa gados vecāku cilvēku nav gatavi šādām izmaiņām, viņi vienkārši visam tic. Bet pārējie saprot, ka ziņām ir dažādi avoti,» norādīja Guoga. «Acīmredzot mums ir jāpārliecinās, ka mūsu cilvēki jau skolā šajos jautājumos tiek izglītoti, lai jaunās paaudzes faktus spētu pašas interpretēt un pieņemt paši savus lēmumus, izvēlēties, ko lasīt un ko klausīties,» viņš piebilda.

Lietuvas eiroparlamentārietis piekrīt, ka Krievijas propagandisti ir spējuši radīt Rietumiem nopietnas problēmas, efektīvi izmantojot vārda brīvību, kuras pašu valstī nemaz nav.

«Viņi ir paveikuši spīdošu darbu, jāpiekrīt - tas Krievijai ir izdevies ļoti labi. Izveidojot tos satelītkanālus, interneta medijus, radio, un nolīgstot virkni pazīstamu cilvēku, kuriem ir autoritāte Rietumos, lai viņi izplatītu Krievijas propagandu. Bet vienlaikus cilvēki saprot, ka tas ir Krievijas skatupunkts, ka nekā cita tur nav - tas ir Krievijas valdības skatupunkts. Un tas jau arī ir viss, ko Krievijas mediji piedāvā,» norādīja politiķis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu