Veido miljoniem eiro vērtu sistēmu, kurā tiesībsargi mainīsies ar operatīvo informāciju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kriminālizlūkošanas attīstībai līdz 2022.gadam Latvijā plānots izveidot miljoniem eiro vērtu informācijas sistēmu, kurā tiesībsargājošās iestādes apmainītos ar operatīva rakstura informāciju.

Par šo projektu šodien diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Pēc komisijas sēdes Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšniece Jolanta Ļuta žurnālistiem skaidroja, ka kriminālizlūkošanā atslēgas vārds ir informācija, tāpēc ir svarīgi tiesībsargājošām iestādēm izveidot kopīgu informācijas platformu, kurā iestādes varēs apmainīties ar informāciju un to analizēt.

Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveidei šobrīd ir iedalīti aptuveni 5,7 miljoni eiro, taču sākotnējie aprēķini liecina, ka sistēmas kvalitatīvai izveidei izmaksas ir lielākas - 12 miljoni eiro. Tomēr arī pie esošā finansējuma plānots sākt veidot jauno sistēmu.

Attiecībā par pārējo finansējumu tiekot gatavots ziņojums valdībai. Ja izdosies pārskatīt praksi par informācijas klasifikāciju, tad varētu izdoties samazināt projekta izmaksas, norādīja Ļuta.

Informācijas sistēmas darbību regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikti parametri kāda veida informācija ir jāievada sistēmā. Tāpat tiekot plānoti pasākumi, lai īstenotu drošu informācijas apriti.

«Ja informācija, piemēram, par konkrētu organizētu grupas uzdarbošanos būs ievadīta sistēmā un iestāde uzskata, ka šo informāciju var redzēt arī citas tiesībsargājošās iestādes, tad tā dos piekļuvi. Ja iestāde uzskatīs, ka informācijas izplatīšana ir pāragra, tad varēs noteikt aizsardzības kodus un visiem tā nebūs redzama,» uzsvēra Ļuta.

Šobrīd par iestādes savākto operatīva rakstura informāciju cita iestāde pārsvarā varot uzzināt paļaujoties uz savstarpējo uzticību, kas notiek priekšnieku līmenī.

Saeimas komisijas sēdē šodien piedalījās visu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu priekšnieki. Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš un viņa kolēģis no Muitas policijas pārvaldes pauda atbalstu šādas sistēmas izveidošanai. Arī pārējo iestāžu vadītāji pauda atbalstu.

Ceipe gan akcentēja, ka starp iestāžu vadītājiem svarīgs ir uzticības faktors un personīgā uzticēšanās, savukārt Iekšējā drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks norādīja, ka tikai laiks parādīšot kā dzīvē darbosies topošā sistēma.

Tiesībsargājošo iestāžu vadītāji gan bija kūtri atbildot uz komisijas vadītāja Aināra Latkovska (V) provokatīvo jautājumu par to vai viņi viens otram uzticas. Pirmais pasteidzās atbildēt Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts, kurš ar praktisku piemēru atgādināja, ka pirms pāris gadiem četras izmeklēšanas iestādes panāca liela apmēra kontrabandas atklāšanu.

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis norādīja, ka saskaņā ar likumu izmeklēšanas iestādēm ir jāsadarbojas, bet pastāvot personīgas dabas aizspriedumi. Ja būs ieviesta iepriekšminētā sistēma, tad cilvēciskais faktors izzudīs.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka konkurencei starp izmeklēšanas iestādēm ir jāpastāv un tas ir veselīgi, taču pilnībā operatīvo informāciju līdz šim policijai radniecīgajām iestādēm nav varējusi atklāt, jo pastāv riski par tās noplūdi. Viņš gan personīgi līdz šim nav sastapies ar noraidošu attieksmi informācijas apmaiņā.

Atgādinot Ļutas teikto par topošās informācijas sistēmas aizsardzību un informācijas nopludināšanas risku novēršanu, Grišins teica, ka katra līmeņa darbiniekiem būs aizliegumi ar kādu informāciju viņš var iepazīties. Ja kāds sistēmā interesēsies nepamatoti par operatīvo informāciju, tad sistēma automātiski uz to reaģēs. Tādā gadījumā vajadzēs «nākt kopā un saprast kāpēc ir šāda interese».

Jau ziņots, ka gada sākumā valdība pieņēma instrukciju, kas regulē kārtību, kādā tiesībsargājošās iestādes sadarbojas noziedzības novēršanā un apkarošanā.

Instrukcijas mērķis ir noteikt vienotu sadarbības kārtību valsts institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana. Instrukcija paredz, ka tiesībaizsardzības iestādes, balstoties uz kriminālizlūkošanā iegūtajiem rezultātiem, sadarbojas stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai iegūtu informāciju un zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem un tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, kā arī nodrošinātu saskaņotu rīcību.

Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi ir tiesībaizsardzības iestāžu patstāvīgi vai savstarpējā sadarbībā izstrādāti dokumenti, kuros ietverta informācija par noziedzības aktuālo situāciju, veicinošiem faktoriem un veicamajiem apkarošanas pasākumiem.

Instrukcija paredz, ka tiesībsargājošās iestādes sagatavo dažādus kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus, piemēram, stratēģisko novērtējumu, kas raksturo noziedzības stāvokli, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas.

Instrukcijas sadaļā par kriminālizlūkošanas sadarbības institūcijām teikts, ka noziedzības apkarošanas politikas saskaņotai īstenošanai izveido šādas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības darba grupas: vadības, ekspertu un ekspertu darba grupu specializētiem uzdevumiem.

Piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un saskaņo to rīcību, lai sekmētu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm.

Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa izvērtē priekšlikumus par prioritārajiem noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem un lemj par prioritātēm, kā arī izvērtē kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus un veic citus pienākumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu