Pērn gandrīz 80% Latvijas mājsaimniecību «savilkt kopā galus» izdodas ar grūtībām. Cilvēki uzskata, ka vienam ģimenes loceklim vajag vismaz 510 eiro mēnesī, bet realitātē ir 416 eiro. Lielākajai daļai nebūtu pat dažu simtu, ja notiktu kas negaidīts un nauda būtu vajadzīga uzreiz. Par to liecina Centrālās Statistikas pārvaldes krājums «Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2016. gadā».
Visoptimistiskāk savas spējas segt ikdienas izdevumus vērtē kurzemnieki, bet visdepresīvākais noskaņojums valda Zemgalē un Latgalē. Pētnieki secina, ka izglītības līmenis būtiski ietekmē cilvēku labklājību. 63% cilvēku ar pamatskolas izglītību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām. Lielākajai daļai cilvēku ar augstāko izglītību ikdienas izdevumus segt nesagādā lielas grūtības. Katru gadu turpina pieaugt naudas summa, ko cilvēki nosauc kā minimālo nepieciešamo izdzīvošanai. Tomēr, raugoties kopumā, līdz ar ikdienas izdevumu segšanai nepieciešamās naudas summas palielināšanos turpina augt arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi.
Lai nu kas, bet pieeja internetam mājoklī ir lielākajai daļai aptaujāto, izņemot vecāka gadagājuma cilvēkus, kas dzīvo vieni. Toties automobilis ir tikai 50% mājsaimniecību rīcībā, bet krāsu televizors, telefons un veļas mazgājamā mašīna gan ir gandrīz visiem cilvēkiem. Turklāt situācija laukos un pilsētās būtiski neatšķiras. Gaļu, vistu un zivis katru otro dienu ēd 80% cilvēku.
Toties neparedzētus izdevumus 260 eiro apmērā var nosegt tikai 37% cilvēku.
Tomēr parādā par komunālajiem maksājumiem cilvēki tikpat kā nepaliek. Arī kredītus lielākā daļa sedz godprātīgi. Toties jaunas mēbeles var atļauties retais. Tāpat vairākums atbildēja, ka viņiem ir iespēja tērēt nelielu naudas summu tikai sev, ne ar vienu nesaskaņojot. 16% cilvēku laukos to nevar atļauties. Divus piemērotus apavu pārus Latgalē nevar nopirkt gandrīz 23% cilvēku.
Liela daļa iedzīvotāju, it īpaši laukos, novalkātās drēbes nevar nomainīt ar jaunām.
Atpūsties ārpus mājām nedodas ap 40% iedzīvotāju. Atpūtas aktivitātēs ārpus mājām visaktīvākie ir kurzemnieki, viskūtrākie Latgales iedzīvotāji. Reizi mēnesī tikties ar draugiem, lai baudītu kopīgu maltīti un dzēriena glāzi, nevar nedaudz mazāk par 20%. Vienu nedēļu gadā ārpus mājas atļaujas doties apmēram 60%. Analizējot iedzīvotāju datus pēc viņu mājsaimniecības tipa, var secināt, ka
materiāli visatstumtākie ir vecāki cilvēki (pēc 65 gadu vecuma), kuri dzīvo vieni paši.
Savu veselību Latvijas iedzīvotāji vērtē kā labu un vidēju. Lai arī tikai 5% aptaujāto savu veselību raksturoja kā ļoti labu, lielākā daļa (42,1%) respondentu to raksturoja kā labu un 37% – kā vidēju. Vīrieši savu veselību vērtē labāk nekā sievietes. Turpretim vissliktākais veselības pašvērtējums ir iedzīvotāju grupā, kas vecāki par 65 gadiem: 40% savu veselības stāvokli uzskata par sliktu vai ļoti sliktu. 2016. gadā uz jautājumu «Vai jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?» apstiprinošu atbildi sniedza 40% respondentu. Kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu 45% minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Arī garās rindas, vēlme nogaidīt, cerot uz veselības uzlabošanos, un bailes no ārsta bija iemeslu lokā.
