Pašvaldību vēlēšanās visā pasaulē aktivitāte ir zemāka nekā parlamenta vēlēšanās. Tas saistīts ar cilvēku uztveri – kas, viņuprāt, ir svarīgāk un kas mazāk, skaidro Eglājs. Arī Latvijā par svarīgākām cilvēki uzskata Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās ap 60% balsstiesīgo. Turpretim Eiropas Parlamenta vēlēšanās savu nostāju pauda vien 30% iedzīvotāju. Tomēr cilvēku aktivitāti ietekmē arī tas, ka nobalsot Saeimas vēlēšanās var vienkārši – jebkurā iecirknī. Turpretim pašvaldību vēlēšanu kārtība ir sarežģītāka – ir jābūt motivētam piedalīties vēlēšanās, jo katrs vēlētājs ir reģistrēts vienā noteiktā iecirknī, kurā viņam fiziski jāierodas.
No Britu salām uz pašvaldību vēlēšanām nebrauks.
Konkrētajā iecirknī cilvēks var nobalsot, ierodoties trīs dienas pirms vēlēšanām, un, protams, vēlēšanu dienā - 3. jūnijā. Šodien ir pēdējā diena, kad var mainīt pašvaldību vēlēšanu iecirkni. Tie, kuriem dažādās Latvijas vietās ir nekustamais īpašums, var izvēlēties, kurā no pašvaldībām atdot savu balsi. Savukārt lielāku pilsētu un novadu iedzīvotāji var mainīt iecirkni, piemēram, Rīgā no Purvciema uz Vecrīgu, no Ogres uz Meņģeli, no Maltas uz Nagļiem. «Iecirkņu maiņas laiku pietuvinājām vēlēšanām, jo šobrīd jau cilvēki zina, kur atradīsies 3.jūnijā,» saka Eglājs.
Ja ārzemēs dzīvojošais ir apzinīgi izpildījis savu pilsoņa pienākumu un norādījis īsto dzīvesvietu ārzemēs, vēlēšanu sarakstos viņš nav iekļauts. Tomēr daudzi ārzemēs dzīvojošie joprojām ir deklarēti Latvijas pašvaldībās, lai gan te nedzīvo jau daudzus gadus.
Vēl viena problēma – iedzīvotāju migrācija valsts iekšienē.
«Galvenā iedzīvotāju plūsma ir Rīgas virzienā. Rīgā un ap to izveidojies gredzens, kurā faktiskais iedzīvotāju skaits ir daudz augstāks par deklarēto.» Lai brīvdienā no Rīgas dotos 200 kilometru tālā ceļā uz Viļaku, Kubuliem vai Kārķiem, lai nodotu balsi par sev tīkamu partiju, jābūt ļoti motivētam.
