Latvijas sabiedrībā ir izteikta negatīva attieksme pret romiem, secināts Sabiedrības integrācijas fonda veiktajā pētījumā.
Pētījums: Latvijas sabiedrībā ir izteikta negatīva attieksme pret romiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gandrīz pusei jeb 49% Latvijas iedzīvotāju nebūtu pieņemami, ja viņu bērnu partneris būtu romu tautības, 34,7% nevēlētos, lai romi dzīvotu tiem kaimiņos, savukārt tikai 48% iedzīvotāju nebūtu iebildumu strādāt kopā ar romiem.
Pētījuma ziņojumā teikts, ka romu tautības iedzīvotāji visbiežāk saskaras ar diskrimināciju nodarbinātības jautājumos, kā arī citās sociālās dzīves jomās. «2015.gadā veiktajā aptaujā 82,3% romu apstiprināja, ka viņi paši vai arī viņu tuvākie ģimenes locekļi beidzamo trīs gadu laikā ir piedzīvojuši situācijas, kad darba devēji atteikušies viņus pieņemt darbā tautības vai atšķirīgā vizuālā izskata dēļ,» teikts pētījumā.
Romu situāciju darba tirgū raksturo vidēji trīs reizes augstāki bezdarba rādītāji nekā vidēji Latvijas sabiedrībā kopumā, liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars un augsts nereģistrētā bezdarba īpatsvars, norāda pētījuma autori.
Tāpat pētījuma ziņojumā pausts, ka romi uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu. Vairāk nekā puse romu mājsaimniecību ir maznodrošinātas vai trūcīgas, turklāt 40,5% romu mājsaimniecību iztiek no dažādiem sociālajiem pabalstiem un cita veida finanšu palīdzības.
Vienlaikus bezdarba un nabadzības risku ietekmē romu zemais izglītības līmenis, jo liela daļa romu bērnu skolu apmeklē neregulāri un mācības skolā pārtrauc, neieguvuši pamatizglītību. Romu bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā apgrūtina nievājošā attieksme, stigmatizācija un mobings skolā, kā arī adaptācijas grūtības skolas un mācību vidē, ko pastiprina valodas barjera, norāda pētījuma autori.
Tāpat romu bērnu integrēšanai nozīmīgus šķēršļus rada arī skolotāju profesionālās sagatavotības un mācību materiālu trūkums, kā arī izglītības iestāžu nevēlēšanās uzņemt romu skolēnus.
Pētījuma gaitā tika aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, turklāt 34 strukturētajās intervijās pārrunāti aktuālie jautājumi ar diskriminācijas riskam pakļauto grupu pārstāvjiem, darba devējiem, nozares ekspertiem.
Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi tiek veikti Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā «Dažādības veicināšana». Finansējums tika piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts budžeta.
Pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma izpēti veica SIA «Safege Baltija», SIA «Comperio» un SIA «Prospero».