Saeimas Kārtības rullis, kurā aprakstīti parlamenta darbības principi, regulāri ticis labots, taču nupat deputāti veikuši pamatīgāko revīziju kopš tā darbības atjaunošanas 1994.gadā, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Deputāti veic pamatīgāko Saeimas Kārtības ruļļa revīziju kopš tā atjaunošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas valstij ir Satversme, Saeimai - Kārtības rullis. Tajā «iecementēti» parlamenta darbības pamati, sākot ar to, kā tiek apstiprināti deputātu mandāti, kā tiek pieņemti likumi un ievēlētas amatpersonas, kādas ir Saeimas komisijas un kā tās strādā, un beidzot ar deputātu Ētikas kodeksu.
Revīziju veica pirms aptuveni gada izveidota darba grupa Solvitas Āboltiņas (V) vadībā. Tas bijis viņas ierosinājums, un, pēc politiķes domām, kvalitatīvāks Kārtības rullis ļauj cerēt, ka kvalitatīvāks kļūs arī Saeimas darbs.
Ar Kārtības ruļļa revidēšanu nodarbojās desmit deputāti no visām Saeimā ievēlētajām partijām. Lai gan bez strīdiem nav izticis, viens no opozīcijas pārstāvjiem darba grupā Gunārs Kūtris (NSL) ir apmierināts ar veikumu.
«Darba grupa bija profesionāla darba grupa ar likuma labošanu bez politiskās pieskaņas. Drīzāk domāja, vai tas ir ērti vai neērti praksē pielietot šādu normu,» komentēja Kūtris.
Darbs rezultējies ar vairāk nekā 60 priekšlikumiem Kārtības ruļļa labošanai. Šonedēļ tie nonāca Juridiskās komisijas darba kārtībā, kur visi izskatītie labojumi tika konceptuāli atbalstīti. Taču tas nebūt nenozīmē, ka par tiem netiks lauzti šķēpi, kad par priekšlikumiem būs jābalso Saeimas sēdē.
Sagaidāms, ka nekādu iebildumu nebūs par to, ka Kārtības rullis tiek modernizēts. No tā piedāvāts svītrot vairākas normas, kas bija aktuālas pagājušā gadsimta 20. un 30.gados, bet nu jau labu laiku krietni novecojušas un tiek ignorētas. Piemēram, par ārkārtas sēžu sasaukšanu vairs nebūs jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību, jo jau sen šī informācija tiek publicēta Saeimas mājaslapā internetā un nosūtīta elektroniski arī katram deputātam individuāli. Tiek arī svītrots, ka deputāts piesakās runāt no savas vietas sēžu zālē, paceļot roku, jo pieteikšanās notiek vai nu rakstiski, vai elektroniski.
Līdz šim iebildumi nav izskanējuši arī par to, ka Kārtības ruļļa izmaiņas paredz uzlabot valsts budžeta pieņemšanas gaitu. Izmaiņu mērķis ir padarīt šo procesu raitāku, lai varētu izvairīties no prakses, ka valsts svarīgākais finanšu dokuments tiek apstiprināts nakts melnumā vai agrā rīta stundā.
Savukārt neviennozīmīgi tiek vērtēts ierosinājums, ka deputātiem, pret kuriem sākta kriminālvajāšana, turpmāk vairs netiks liegts piedalīties Saeimas vai komisiju sēdēs. Juridiskā komisija izmaiņas ir atbalstījusi, lēmumu pamatojot ar starptautisko praksi.
«Mēs tiešām apkopojām un ļoti rūpīgi pētījām citu valstu praksi. Tur ir ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī citas valstis. Un praktiski nav nevienas valstis, kurā būtu aizliegts tajā brīdī, kad ir apsūdzība izvirzīta un ir atļauts uzsākt kriminālvajāšanu, ka cilvēks nevar piedalīties sēdēs,» skaidroja Āboltiņa.
Bažas par šāda ierobežojuma atcelšanu ir politoloģei, «Providus» pētniecei Ivetai Kažokai. Ja vairs nebūs spēkā aizliegums pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā deputātam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, pastāv risks, ka tautas priekšstāvis sev par labu var mēģināt ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbības regulējumu.
«Parlaments mums ir vēsturiski rādījis dažādus brīnumus attiecībā uz savējo cilvēku mēģināšanu izglābt no nepatīkamām situācijām,» norādīja Kažoka.
Taču visstrīdīgāk tiek vērtēts piedāvājums mainīt kārtību, kā ministri sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem. Par izmaiņām kategoriski iestājas opozīcijas partijas, kuru sagatavotie priekšlikumi arī lielā mērā noveda pie Kārtības ruļļa pārskatīšanas.
Iespēja uzdot neērtus jautājumus ministriem ir viens no opozīcijas galvenajiem ieročiem, taču patlaban ar to izmantošanu nevedas. Kūtris uzskata, ka pašreizējā procedūra ir kā zināms teātris bez rezultāta. Kārtības rullis paredz, ka uz deputātu jautājumiem ministriem jāatbild ceturtdienās pulksten 17, kad par to parasti nekādu interesi neizrāda žurnālisti. Tāpēc par to neuzzina arī plašāka sabiedrība. Turklāt retas ir tās reizes, kad ministri vispār piekrīt ierasties. Saeimas tribīne parasti paliek tukša.
Kārtības ruļļa jaunās redakcijas projekts paredz, ka atbilžu sniegšana no pievakares tiek pārcelta un Saeimas sēdi, kas sākas pulksten 9 no rīta.
«Vismaz sabiedrība redzēs, vai viņš ir gudrs vai nav gudrs tajā jautājumā. Piedodiet - lai publiski pasaka, kas ir, tas ir. Un nekas ļauns nenotiks ne Latvijas valstij, ne parlamentam, ne Ministru kabinetam, ja atbildēs uz konkrētiem jautājumiem,» uzskata Kūtris.
Turpretī premjera partijas - Zaļo un zemnieku savienības -, kā arī valdību veidojošās Nacionālās apvienības deputāti ļoti pretojas šīm izmaiņām.
«Vai mums tā atbilžu sniegšana nepārvērtīsies par priekšvēlēšanu reklāmu? Es ļoti aicinātu padomāt par to. Vai mēs šobrīd, gribot itin tā kā padarīt interesantāku parlamenta darbu, vai mēs sasniegsim to rezultātu, ko gribam panākt? Es vēlreiz gribu atgādināt to, ka man viens gudrs cilvēks, kad mani pirmo reizi ievēlēja Saeimā, teica. Ka nekad nevajag rakstīt likumus vienam gadījumam un nekad nevajag rakstīt likumus ar tādu domu, ka tu visu mūžu būsi koalīcijā vai visu mūžu būsi opozīcijā,» sprieda Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS).
«Piedāvātā kārtība šos Ministru kabineta jautājumus ļauj izskatīt vēl pirms Saeimas likumprojektu izskatīšanas. Tad, kad ir klāt visi žurnālisti, tad, kad ir kameras. Līdz ar to sabiedrības informatīvajā telpā varbūt mazsvarīgi Ministru kabineta jautājumi, kas ir daudz mazsvarīgāki par pieņemtajiem Saeimas lēmumiem šajā sēdē, dominēs,» tā savukārt vērtē Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
No valdības partijām tikai «Vienotība» ir par to, lai ministru iztaujāšana kļūtu par neatņemamu Saeimas sēžu daļu.
«Piecos atnāk daži cilvēki un tāda sajūta, ka tur ir dialogs starp, maksimums, pieciem, sešiem cilvēkiem. Bet pēc savas būtības ministru iztaujāšana, pēc savas dziļākas būtības, ir tāda parlamentārā kontrole pār ministru darbu. Tā ir parlamentārā darba normāla forma, ka ministrs nāk parlamentā un atskaitās. Protams, es zinu tās diskusijas Ministru kabinetā, [bet] mums ir valdes lēmums, ka ministri atbalstīs,» sacīja Āboltiņa.
Kažoka šaubās, vai pietiks balsu, lai pieņemtu šīs izmaiņas, kas, viņasprāt, ir atbalstāmas. «Arī man, kas diezgan cieši vēro Latvijas politiku, dažkārt ir mīkla, ar ko viens vai otrs ministrs nodarbojas. Un es nebūtu pārsteigta, ja arī deputātiem, kas ir daļa no valdošās koalīcijas, ir ministriem jautājumi, uz kuriem arī viņiem ir grūti saņemt atbildes. Tāpēc tādas politiskās tradīcijas stiprināšana - ministriem nākt uz parlamentu un atskaitīties -, manuprāt, ir solis pareizā virzienā,» uzskata Kažoka.
Priekšlikumi tika saņemti ne vien no deputātiem, bet arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Tomēr viņa idejas Kārtības ruļļa konkrētos labojumos nav materializējušās.
«Prezidenta ierosinājumi lielā mērā ir atsijāti. Ir nianses, kas ir uzlabotas attiecībā uz informācijas publiskošanu internetā,» sacīja Āboltiņa.
Uz jautājumu, vai parlaments pieļāvis kļūdu, viņu ignorējot, Vējonis atbild ar aicinājumu situāciju nedramatizēt: «Deputātiem ir iespējas vai nu atbalstīt, vai noraidīt kādus priekšlikumus, ja pat tie ir labi. Un to mēs ne vienu reizi vien redzam parlamenta dzīvē, ka tiek noraidīti varbūt arī priekšlikumi, kas kaut kādus jautājumus sakārto. Tas ir parlaments, parlaments tā strādā, un tas nav tikai Latvijā. Tas arī ir citās valstīs, tāpēc šeit, es domāju, dramatizēt nevajag.»
Saeimas Kārtības ruļļa labojumu pieņemšana nebūs vienkārša. Jau pieredzēti pirmie šķēršļi - sākotnēji bija plānots, ka parlaments par izmaiņām pirmajā lasījumā lems nākamās ceturtdienas sēdē. Taču tagad tas atlikts uz vēlāku laiku. Bet pagaidām vēl palikusi spēkā apņemšanās jauno Kārtības rulli apstiprināt līdz rudenim, lai nākamā gada budžetu varētu pieņemt jau saskaņā ar jaunajiem spēles noteikumiem.
Deputāti veic pamatīgāko Saeimas Kārtības ruļļa revīziju kopš tā atjaunošanas
Saeimas Kārtības rullis, kurā aprakstīti parlamenta darbības principi, regulāri ticis labots, taču nupat deputāti veikuši pamatīgāko revīziju kopš tā darbības atjaunošanas 1994.gadā, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Kas valstij ir Satversme, Saeimai - Kārtības rullis. Tajā «iecementēti» parlamenta darbības pamati, sākot ar to, kā tiek apstiprināti deputātu mandāti, kā tiek pieņemti likumi un ievēlētas amatpersonas, kādas ir Saeimas komisijas un kā tās strādā, un beidzot ar deputātu Ētikas kodeksu.
Revīziju veica pirms aptuveni gada izveidota darba grupa Solvitas Āboltiņas (V) vadībā. Tas bijis viņas ierosinājums, un, pēc politiķes domām, kvalitatīvāks Kārtības rullis ļauj cerēt, ka kvalitatīvāks kļūs arī Saeimas darbs.
Ar Kārtības ruļļa revidēšanu nodarbojās desmit deputāti no visām Saeimā ievēlētajām partijām. Lai gan bez strīdiem nav izticis, viens no opozīcijas pārstāvjiem darba grupā Gunārs Kūtris (NSL) ir apmierināts ar veikumu.
«Darba grupa bija profesionāla darba grupa ar likuma labošanu bez politiskās pieskaņas. Drīzāk domāja, vai tas ir ērti vai neērti praksē pielietot šādu normu,» komentēja Kūtris.
Darbs rezultējies ar vairāk nekā 60 priekšlikumiem Kārtības ruļļa labošanai. Šonedēļ tie nonāca Juridiskās komisijas darba kārtībā, kur visi izskatītie labojumi tika konceptuāli atbalstīti. Taču tas nebūt nenozīmē, ka par tiem netiks lauzti šķēpi, kad par priekšlikumiem būs jābalso Saeimas sēdē.
Sagaidāms, ka nekādu iebildumu nebūs par to, ka Kārtības rullis tiek modernizēts. No tā piedāvāts svītrot vairākas normas, kas bija aktuālas pagājušā gadsimta 20. un 30.gados, bet nu jau labu laiku krietni novecojušas un tiek ignorētas. Piemēram, par ārkārtas sēžu sasaukšanu vairs nebūs jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību, jo jau sen šī informācija tiek publicēta Saeimas mājaslapā internetā un nosūtīta elektroniski arī katram deputātam individuāli. Tiek arī svītrots, ka deputāts piesakās runāt no savas vietas sēžu zālē, paceļot roku, jo pieteikšanās notiek vai nu rakstiski, vai elektroniski.
Līdz šim iebildumi nav izskanējuši arī par to, ka Kārtības ruļļa izmaiņas paredz uzlabot valsts budžeta pieņemšanas gaitu. Izmaiņu mērķis ir padarīt šo procesu raitāku, lai varētu izvairīties no prakses, ka valsts svarīgākais finanšu dokuments tiek apstiprināts nakts melnumā vai agrā rīta stundā.
Savukārt neviennozīmīgi tiek vērtēts ierosinājums, ka deputātiem, pret kuriem sākta kriminālvajāšana, turpmāk vairs netiks liegts piedalīties Saeimas vai komisiju sēdēs. Juridiskā komisija izmaiņas ir atbalstījusi, lēmumu pamatojot ar starptautisko praksi.
«Mēs tiešām apkopojām un ļoti rūpīgi pētījām citu valstu praksi. Tur ir ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī citas valstis. Un praktiski nav nevienas valstis, kurā būtu aizliegts tajā brīdī, kad ir apsūdzība izvirzīta un ir atļauts uzsākt kriminālvajāšanu, ka cilvēks nevar piedalīties sēdēs,» skaidroja Āboltiņa.
Bažas par šāda ierobežojuma atcelšanu ir politoloģei, «Providus» pētniecei Ivetai Kažokai. Ja vairs nebūs spēkā aizliegums pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā deputātam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, pastāv risks, ka tautas priekšstāvis sev par labu var mēģināt ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbības regulējumu.
«Parlaments mums ir vēsturiski rādījis dažādus brīnumus attiecībā uz savējo cilvēku mēģināšanu izglābt no nepatīkamām situācijām,» norādīja Kažoka.
Taču visstrīdīgāk tiek vērtēts piedāvājums mainīt kārtību, kā ministri sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem. Par izmaiņām kategoriski iestājas opozīcijas partijas, kuru sagatavotie priekšlikumi arī lielā mērā noveda pie Kārtības ruļļa pārskatīšanas.
Iespēja uzdot neērtus jautājumus ministriem ir viens no opozīcijas galvenajiem ieročiem, taču patlaban ar to izmantošanu nevedas. Kūtris uzskata, ka pašreizējā procedūra ir kā zināms teātris bez rezultāta. Kārtības rullis paredz, ka uz deputātu jautājumiem ministriem jāatbild ceturtdienās pulksten 17, kad par to parasti nekādu interesi neizrāda žurnālisti. Tāpēc par to neuzzina arī plašāka sabiedrība. Turklāt retas ir tās reizes, kad ministri vispār piekrīt ierasties. Saeimas tribīne parasti paliek tukša.
Kārtības ruļļa jaunās redakcijas projekts paredz, ka atbilžu sniegšana no pievakares tiek pārcelta un Saeimas sēdi, kas sākas pulksten 9 no rīta.
«Vismaz sabiedrība redzēs, vai viņš ir gudrs vai nav gudrs tajā jautājumā. Piedodiet - lai publiski pasaka, kas ir, tas ir. Un nekas ļauns nenotiks ne Latvijas valstij, ne parlamentam, ne Ministru kabinetam, ja atbildēs uz konkrētiem jautājumiem,» uzskata Kūtris.
Turpretī premjera partijas - Zaļo un zemnieku savienības -, kā arī valdību veidojošās Nacionālās apvienības deputāti ļoti pretojas šīm izmaiņām.
«Vai mums tā atbilžu sniegšana nepārvērtīsies par priekšvēlēšanu reklāmu? Es ļoti aicinātu padomāt par to. Vai mēs šobrīd, gribot itin tā kā padarīt interesantāku parlamenta darbu, vai mēs sasniegsim to rezultātu, ko gribam panākt? Es vēlreiz gribu atgādināt to, ka man viens gudrs cilvēks, kad mani pirmo reizi ievēlēja Saeimā, teica. Ka nekad nevajag rakstīt likumus vienam gadījumam un nekad nevajag rakstīt likumus ar tādu domu, ka tu visu mūžu būsi koalīcijā vai visu mūžu būsi opozīcijā,» sprieda Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS).
«Piedāvātā kārtība šos Ministru kabineta jautājumus ļauj izskatīt vēl pirms Saeimas likumprojektu izskatīšanas. Tad, kad ir klāt visi žurnālisti, tad, kad ir kameras. Līdz ar to sabiedrības informatīvajā telpā varbūt mazsvarīgi Ministru kabineta jautājumi, kas ir daudz mazsvarīgāki par pieņemtajiem Saeimas lēmumiem šajā sēdē, dominēs,» tā savukārt vērtē Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
No valdības partijām tikai «Vienotība» ir par to, lai ministru iztaujāšana kļūtu par neatņemamu Saeimas sēžu daļu.
«Piecos atnāk daži cilvēki un tāda sajūta, ka tur ir dialogs starp, maksimums, pieciem, sešiem cilvēkiem. Bet pēc savas būtības ministru iztaujāšana, pēc savas dziļākas būtības, ir tāda parlamentārā kontrole pār ministru darbu. Tā ir parlamentārā darba normāla forma, ka ministrs nāk parlamentā un atskaitās. Protams, es zinu tās diskusijas Ministru kabinetā, [bet] mums ir valdes lēmums, ka ministri atbalstīs,» sacīja Āboltiņa.
Kažoka šaubās, vai pietiks balsu, lai pieņemtu šīs izmaiņas, kas, viņasprāt, ir atbalstāmas. «Arī man, kas diezgan cieši vēro Latvijas politiku, dažkārt ir mīkla, ar ko viens vai otrs ministrs nodarbojas. Un es nebūtu pārsteigta, ja arī deputātiem, kas ir daļa no valdošās koalīcijas, ir ministriem jautājumi, uz kuriem arī viņiem ir grūti saņemt atbildes. Tāpēc tādas politiskās tradīcijas stiprināšana - ministriem nākt uz parlamentu un atskaitīties -, manuprāt, ir solis pareizā virzienā,» uzskata Kažoka.
Priekšlikumi tika saņemti ne vien no deputātiem, bet arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Tomēr viņa idejas Kārtības ruļļa konkrētos labojumos nav materializējušās.
«Prezidenta ierosinājumi lielā mērā ir atsijāti. Ir nianses, kas ir uzlabotas attiecībā uz informācijas publiskošanu internetā,» sacīja Āboltiņa.
Uz jautājumu, vai parlaments pieļāvis kļūdu, viņu ignorējot, Vējonis atbild ar aicinājumu situāciju nedramatizēt: «Deputātiem ir iespējas vai nu atbalstīt, vai noraidīt kādus priekšlikumus, ja pat tie ir labi. Un to mēs ne vienu reizi vien redzam parlamenta dzīvē, ka tiek noraidīti varbūt arī priekšlikumi, kas kaut kādus jautājumus sakārto. Tas ir parlaments, parlaments tā strādā, un tas nav tikai Latvijā. Tas arī ir citās valstīs, tāpēc šeit, es domāju, dramatizēt nevajag.»
Saeimas Kārtības ruļļa labojumu pieņemšana nebūs vienkārša. Jau pieredzēti pirmie šķēršļi - sākotnēji bija plānots, ka parlaments par izmaiņām pirmajā lasījumā lems nākamās ceturtdienas sēdē. Taču tagad tas atlikts uz vēlāku laiku. Bet pagaidām vēl palikusi spēkā apņemšanās jauno Kārtības rulli apstiprināt līdz rudenim, lai nākamā gada budžetu varētu pieņemt jau saskaņā ar jaunajiem spēles noteikumiem.