Lai samazinātu administratīvo slogu saliedētības politikas īstenošanā, atbildīgās ministrijas varētu slēgt starpresoru vienošanos par sadarbību, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības komisijas sēdē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Komisijas sēde šodien bija sasaukta, lai spriestu par sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra nepieciešamību pēc ministriju darba labākas koordinēšanas, lai panāktu efektīvāko administrēšanas sistēmu. Melbārde sīkāk skaidroja, ka, lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams panākt starpresoru vienošanos starp ministrijām par kopīgu konkursu organizēšanu saliedētības pasākumiem. Tādā veidā būs iespējams nepieļaut četrkārtīgu administrēšanu, ietaupot līdzekļus, skaidroja ministre.
Melbārde jau sanāksmes sākumā uzsvēra, ka jautājums par pārvaldības modeli būtu jāskata saistībā ar pašlaik vēl izstrādes procesā esošajām jaunajām saliedētības politikas pamatnostādnēm. No vienas puses ministre norādīja, ka «būtu grēks sūdzēties par pašreizējo koordinācijas mehānismu», no otras puses varētu arī tikt izskatīta iespēja, ka politikas īstenošanu veic viena padome, kas pārauga gan oficiālo dokumentu ieviešanu, gan pieņem lēmumus.
Arī Kučinskis pauda, ka nebūtu īsti lietderīgi veikt radikālas pārmaiņas, kamēr nav izmantotas esošās saliedētības politikas pārvaldības sistēmas iespējas. Reizē viņš pauda pārliecību, ka līdz 1.novembrim tiks atrisināts jautājums par pārvaldības struktūru.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka arī deputāti cer uz progresa panākšanu šajā jautājumā rudenī.
Kučinskis komisijas sēdē deva piekrišanu, ka turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Tas ir mēģinājums izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi, kad sabiedrības saliedētības politikas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas valsts budžeta pieprasījumu sniedza atsevišķi - katra par savā pārziņā esošajiem pasākumiem. Uz šo problēmu Pilsonības komisija Ministru prezidenta un nozaru ministriju uzmanību vērsusi jau gadiem. Komisija vairākkārt saskārusies ar situāciju, kad valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā tiek aizmirstas un priekšlikumi to finansēšanai valsts budžeta projektā jāiesniedz pašai komisijai, norāda Preses dienestā.
Plānots, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu Ministru kabineta paspārnē veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šajā modelī iekļauts arī Sabiedrības integrācijas fonds un plānots iekļaut arī Ekonomikas ministriju, informēja Kučinskis un Melbārde. Šādu modeli un vienotu valsts budžeta pieprasījumu, par kuru atbildīga Kultūras ministrija, atbalsta arī latviešu diasporas organizācijas.
Klātesošie bija vienisprātis, ka turpmāk līdzekļi sabiedrības saliedētības politikas īstenošanai jāiekļauj valsts budžeta bāzes finansējumā, nevis ik gadu par tiem jācīnās kā par jaunām politikas iniciatīvām.
