Ekskluzīvajā Jūrmalā nav vietas slimiem putniem!

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

«Vai ar viņu viss būs labi?» rijot asaras, jautā mazs zēns. Viņš ir atnesis ievainotu stārķi, lai nodotu biedrības «Drauga spārns» brīvprātīgo rokās. Jau septiņus gadus jūrmalniece Anete Asare ar domubiedriem aprūpē un ārstē bezpalīdzīgus savvaļas putnus, līdz tie spēj atgriezties brīvībā. Putnu rehabilitācijas vietā Asaros šobrīd mīt 200 putnu. Pērn ar cilvēku atbalstu debesīs atgriezās 92, šogad 35 putni. Kaimiņiem un pašvaldībai slimie putni nav pa prātam, tāpēc patversmei no līdzšinējās vietas jāizvācas. Biedrība meklē «putniem draudzīgāku pašvaldību».

«Kaimiņiem nepatīk putnu klaigas. Viņi uzskata, ka ir uzbūvējuši māju ekskluzīvā vietā, kur slimiem putniem nav vietas. Saņēmām vairākas vēstules no domes ar aicinājumu nojaukt nelikumīgās būves – putnu novietnes,» stāsta brīvprātīgā Laura Biezbārde. Lai gan atbildīgās iestādes vairākkārt veikušas pārbaudi patversmē, secinot, ka kaimiņu sūdzībām nav pamata, pašvaldība uzskata, ka savrupmāju teritorija nav piemērotākā vieta patversmei. «Meklēsim putniem draudzīgāku pašvaldību,» skumji ironizē Biezbārde. Jūrmalas domnieku sirdis neatkausēja arī iniciatīvu portālā ManaBalss.lv īsā laikā savāktie 1000 paraksti, kas bija vajadzīgi, lai vērstos Jūrmalas domē ar lūgumu atļaut biedrībai turpināt darboties Tālivalža ielā 5, lai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie putni arī turpmāk varētu saņemt palīdzību.

«Vienīgais, ko pašvaldība piedāvāja, - eitanazēt putnus,» saka Biezbārde.

Tikmēr putnu, kuriem nepieciešama glābšana, ir aizvien vairāk, jo Latvijā nav citas vietas, kur tiek uzņemti, ilgstoši ārstēti un aprūpēti nelaimē nonākuši savvaļas putni. Iespējams, ka jaunā biedrības mājvieta būs Tukuma novadā.

Putni grib dzīvot!

Sudrabkaijas, paurguknābja gulbji, jūras krauklis, dzeltenais tārtiņš, mežapīles, dzērves, dzenis, upes zīriņš, sloka, sīlis, vārnas, kovārņi, grieze, gārnis - Lauras uzskaitīto putnu, kas mitinās novietnē, saraksts šķiet nebeidzams. Vairums putnu ir cietuši no cilvēkiem. «Putniem ir sašauti spārni.

Es nezinu, kāpēc, bet cilvēki tāpat vien mēdz šaut uz putniem.

Automašīnu notriekti, ar svinu no makšķerēšanas piederumiem saindējušies, ar makšķerauklām savainojušies, suņu un, protams, kaķu savainoti putni – tādi pie mums mīt.» Izrādās, ka lielākā daļa ir nevis nāvei nolemti, bet dzīvotspējīgi putni, kas pēc kāda laika atlabst un tiek palaisti brīvībā. Vajadzīga tikai pacietība un rūpes. Putna dzīvība ir sīksta. Pērn biedrība «Drauga spārns» uzņēma 282 putnus, no kuriem vairāk nekā 90 palaida brīvībā. 2014. gadā atveseļojās 80. Laura saka, ka cilvēki esot ārkārtīgi atsaucīgi – viņiem rūp, kas notiek ar putniem. Pirms dažām dienām viņa devās uz Bolderāju, kur divas dienas ar vislielāko centību par mazu, nešpetnu vārnēnu rūpējās kāda sieviete. «Kad paņēmu putnēnu, sieviete novēlēja Dieva svētību. Tas bija tika aizkustinoši, kā viņa divas dienas čubinājās ap vārnas mazuli.» Vārnēns esot vesels un būšot lidotājs, tikai jāsadziedē kāja.

«Cerējām, ka Jūrmalas dome mums nedaudz palīdzēs finansiāli, bet nekā, vienīgais piedāvājums bija iemidzināt putnus, bet mēs to negribam pieļaut.» Vienīgais biedrības finansējums ir ziedojumi.

Brīvprātīgā palīdze noliedz, ka putnu novietne varētu izplatīt nelāgu smaku un apkārtne izskatītos «kā vistu kūts».

«Teritoriju kopj vairāki cilvēki, viss ir ļoti kompakti. Man neliekas, ka tas varētu traucēt ekskluzīvajās mājās dzīvojošos kaimiņus. Jā, putni trokšņo – dzied un klaigā. Vai tas ir tik nepatīkami?» Tikmēr sabiedrības interese nenoplok – cilvēki zvana un raksta katru dienu. «Ņemam kāpnes un braucam palīgā iecelt putnu mazuļus atpakaļ ligzdā. Ja vien putnēns nav bijis prom vairākas dienas, vecāki labprāt to pieņem atpakaļ un turpina barot,» stāsta Laura.

Sirds aicinājums

Šobrīd biedrībā strādā 12 brīvprātīgie palīgi, kas rūpējas par putniem un tīra novietnes, bet viss sākās pirms vairākiem gadiem, kad Anete Asare, ejot gar jūru, ieraudzīja slimas, bezpalīdzīgas kaijas. Meitene nespēja vienaldzīgi paiet garām nelaimīgajiem putniem, kas, velkot spārnus pa zemi, centās pacelties gaisā. Kad Anete vērsās pie veterinārārstiem, izrādījās, ka tikpat kā neviens savvaļas putnus neārstē. Eitanazēt bija vienīgais piedāvātais risinājums. «Viņas vēlme palīdzēt bija tik liela, ka Anete sazinājās ar Amerikas labākajiem speciālistiem šajā jomā. Izrādījās, ka putni sirgst ar botulismu.

Putnu ārsti teica: «Kaijas ir neārstējamas, tās nobeigsies.» Anete nepadevās, un notika brīnums – lielākā daļa putnu atspirga.

Bija tā it kā Dievs Aneti būtu uzrunājis, sakot: «Tas ir tavs aicinājums»,» stāsta Biezbārde. Pēc tam, kad 2014. gadā Anete saņēma «Latvijas lepnuma» balvu nominācijā «Labā sirds», viņai sāka zvanīt cilvēki no visas Latvijas: lūdza padomu, ko darīt ar putnēniem, kas izkrituši no ligzdas, jautāja, kāpēc gulbis rudenī nelido prom. No Rīgas, Daugavpils, Viļakas un Liepājas cilvēki sāka vest Anetei savainotus putnus.

Lai gan Anetei nav veterinārārsta izglītības, viņas zināšanas par putniem ir ievērojamas. Meitene mācījusies pie Amerikas un Eiropas veterinārārstiem, stažējusies Amerikā. «Latvijā veterinārārstiem trūkst zināšanu par putniem, jo lielākā daļa ārstē mājas mīluļus – suņus un kaķus,» stāsta Anetes palīdze. Ja savvaļas putnam kas kait, to parasti pamet likteņa varā vai iemidzina. Tas arī viss. Putna dzīvība par vērtību netiek uzskatīta.

Pošas uz jaunu mājvietu

«Putnu patversme Asaros ir unikāla un vajadzīga, jo Latvijā ir maz patversmju, kur uzņem savvaļas putnus,» saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Pirms kāda laika pārvalde saņēma sūdzības no Tālivalža ielas iedzīvotājiem par troksni, smaku un nepieņemamu vizuālo izskatu. Dzenis klātienē vairākkārt apskatījis novietni un secinājis, ka tā ir kārtīga un labi nodrošināta. Pārbaudi veica arī Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Veselības inspekcija. Sanitāro prasību un dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi netika konstatēti. DAP izsniegtās Nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļaujai, uz kuras pamata patversme drīkst darboties, termiņš beidzās pērnā gada beigās.

DAP apgalvo, ka šķēršļus atļaujas pagarināšanai lika Jūrmalas pašvaldība, norādot, ka konkrētās teritorijas plānojums neparedz šādu funkciju.

«Pašvaldība norādīja, ka būves, kurās tiek turēti putni, uzceltas patvaļīgi. Būvvaldes lēmums paredzēja, ka tās līdz 1. jūnijam jānojauc. Mēs lūdzām pārskatīt termiņu un atļaut glabāt būves vēl pusgadu, kamēr darbojas mūsu izsniegtā pagaidu atļauja,» stāsta Dzenis. Viņš norāda, ka būtībā domei jāpilda Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pants un jāfinansē tās teritorijā atrasto bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas putnu izmitināšana, uzturēšana un aprūpe. Turpretim Jūrmalas dome distancējas no problēmas, sakot, ka neviens cits kā DAP 2.maijā pieņēma lēmumu neizsniegt atļauju putnu turētājiem. Jūrmalas pašvaldībā arī skaidro, ka savrupmāju teritorijā izveidotajā patversmē Tālivalža ielā 5 konstatēti būvniecības normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī saņemtas apkārtnes iedzīvotāju sūdzības. «23.maijā pašvaldības vadība ir tikusies ar biedrības pārstāvjiem un pārrunājusi situāciju, vienojoties, ka tiks meklēti risinājumi putnu pārvietošanai citā teritorijā. Biedrības pārstāvji ir piekrituši mēģināt atkārtoti runāt ar kaimiņiem par turpmāku patversmes darbības organizēšanu tādā veidā, lai netraucētu kaimiņiem, un nepalielināt putnu skaitu līdz brīdim, kad tiks atrasts risinājums patversmes pārcelšanai uz piemērotu atrašanās vietu,» skaidro Jūrmalas domē.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība norāda, ka Latvijā trūkst savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra, un tā ir problēma, kas pastāv ilgstoši un netiek risināta. Gadījumos, kad palīdzība ir vajadzīga putniem, iedzīvotājiem nav pie kā vērsties.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu