Pāreju no analogās apraides (FM,AM) uz digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraidi Latvijā nevarētu apsvērt agrāk par 2022.gadu, pastāstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Viņa norādīja, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ieskatā, veicot ciparu radio testus, tiks noskaidrots, cik šāda apraide izmaksā un kā tā darbojas, tādējādi iegūstot «zaļo gaismu» tās ieviešanai Latvijā. «Godīgi sakot, tā «zaļā gaisma» vismaz līdz 2022.gadam neiedegsies,» sacīja NEPLP priekšsēdētāja.
NEPLP 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.
Ķezbere norādīja, ka tikšanās laikā NEPLP ar LVRTC pārstāvjiem izrunāja pašreizējā digitālās apraides testa norisi, kas tiek īstenots Latvijas Radio (LR). Pēc viņas teiktā, LVRTC pārstāvji ir izpētījuši, kādas ir DAB+ apraides izmaksas, kā arī cik varētu izmaksāt viena tīkla apraide Latvijā gadījumā, ja tāda tiktu ieviesta. Vienlaikus tika apspriests nākotnes redzējums, ja notiktu pāreja no analogās apraides uz ciparu radio apraidi.
NEPLP priekšsēdētāja skaidroja, ka, skatoties no tirgus perspektīvas, padome līdz šim ar diezgan lielām šaubām ir skatījusies uz ciparu radio apraides ieviešanu Latvijā. Tāpat arī no LVRTC pārstāvju puses izskanējušais liecina, ka pastāv šķēršļi un bažas pārejā uz ciparu radio apraidi. Tomēr viņa sacīja, ka centra pārstāvji arī uzsvēruši, ka jāņem vērā tehnoloģiju attīstība un tas, ka vairākas Eiropas valstis paralēli analogajai ciparu apraidei ir ieviesušas ciparu radio apraidi. «Tas ir diskusijas un stratēģijas jautājums,» sacīja Ķezbere.
Tāpat viņa skaidroja, ka ir būtiski apsvērt izmaksas, kas saistāmas ar DAB+ apraides ieviešanu Latvijā, jo tad parādās jautājums par nepieciešamo apraides torņu būvniecību Viļakā un Dagdā, kuru izveidei papildus no budžeta būtu nepieciešami 35 000 eiro. Savukārt, ja noklātu televīzijas skatīšanās daļu virszemē no piecām līdz desmit programmām, tad tam papildus būtu nepieciešami vēl 40 000 eiro, sacīja NEPLP priekšsēdētāja.
«Vai esam gatavi šādas summas maksāt, vai tam budžetā ir nauda - tie ir izskatāmi jautājumi,» uzsvēra Ķezbere.
Viņa norādīja, ka ciparu radio apraidei ir arī savas priekšrocības, jo raidītāju darbības laikā tiek ieekonomēta elektroenerģija, kā arī ir ieguvumi apraides cenā un dzirdamība arī ir labāka. Tomēr tajā pašā laikā tiek apdraudēts komerciālo radio tirgus, kurš tiktu ierobežots, ieviešot ciparu radio apraidi. Tāpat tas nozīmētu, ka cilvēkiem būtu jāpērk jauni radio aparāti un jāmaina frekvence no FM uz DAB+, kas, pēc NEPLP priekšsēdētājas teiktā, arī nav saprātīgi, jo nebūtu pareizi visiem uzreiz likt mainīt savus radioaparātus. «Tie ir tie plusi un mīnusi, kas ir jāizsver,» skaidroja Ķezbere.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka 2016.gada beigās LVRTC uzsāka digitālās skaņas apraides tehnoloģijas - ciparu radio - testēšanu Latvijā.
Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) testēšana Rīgas reģionā ilgs vienu gadu, un NEPLP tolaik pieņēma konceptuālu lēmumu ļaut digitālo radio apraidi pārbaudīt LR.
Sabiedrībai ciparu radio ieviešana nozīmē gan labāku skaņas kvalitāti, gan kvalitatīvāku radio programmu uztveramību visā Latvijā. Savukārt raidorganizāciju ieguvums, pārejot uz ciparu skaņas apraidi, būs būtiski zemākas programmas izplatīšanas izmaksas, jo analogajā apraidē, kāda Latvijā ir pašlaik, vienā tīklā var izplatīt tikai vienu programmu, savukārt digitālajā apraidē - līdz 18 programmām.
Ciparu radio testēšanas perioda uzdevums ir ne vien apzināt ekonomiskos ieguvumus, bet arī gūt praktisku pieredzi šīs tehnoloģijas nodrošināšanā raidorganizācijām un gala lietotājiem - klausītājiem.
Ciparu radio apraides testēšanas izmaksas sedz LVRTC.
Patlaban vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē un Vācijā, jau tiek ieviesta ciparu skaņas apraide, vienlaikus nodrošinot gan analogo, gan ciparu apraidi. Savukārt Norvēģija šogad pilnībā pāries uz ciparu skaņas apraidi, atsakoties no analogās radio apraides.
LVRTC paredz, ka Latvijā pāreja uz ciparu radio apraidi, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, varētu notikt laika posmā no 2020.gada līdz 2025.gadam.
LVRTC ir vienīgais radiofonijas pakalpojumu sniedzējs, kuram piederošā infrastruktūra ļauj nodrošināt signāla pieejamību 96% Latvijas teritorijas. Šobrīd LVRTC nodrošina programmu izplatīšanu visām lielākajām raidorganizācijām valstī.
