Vai nu esam līdzvērtīgi partneri, vai neesam partneri vispār, citādi ar Krieviju nevar, uzskata Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs. Viņš pauda neizpratni par Rietumvalstu sankcijām Krievijai, norādot, ka labumu no tām neviens negūst, vēl jo vairāk, daudziem Eiropas Savienības (ES) valstu uzņēmumiem sankcijas tāpat neliedz darboties Krievijā, kas liecinot nevis par vienotu ES politiku pret Krieviju, bet gan par konkrētu valstu savtīgu interešu nostādīšanu priekšplānā.
«Mēs nevienam neuzbāžamies ar savām receptēm, nevienu necenšamies izārstēt un teikt, kā ir jādzīvo.
Bet te kāds mēģina mūs kā sliktu skolnieku piespiest kaut ko izdarīt vai iedzīt stūrī. Dzeniet, tā mums būs labāk, mēs mākam arī attiecīgi atbildēt,» teica Lukjanovs, piebilstot, ka kara gadījumā uzvarētāju nebūtu.
Vēstnieks arī vairākkārt norādīja uz, viņaprāt, neskaidrajām ES vērtībām, lūdzot viņam tās izskaidrot un sakot, ka demonstrāciju izklīdināšana Krievijā nav vērtību pārkāpums, jo tādā gadījumā arī pat Eiropa pārkāpjot konkrētas vērtības, izgaiņājot protestus savās valstīs.
Komentējot Krievijas attieksmi pret NATO bataljonu izvietošanu Baltijā un to ietekmi uz Krieviju, Lukjanovs vērsa uzmanību uz apmānu, kas ticis īstenots no NATO puses, jo iepriekš Krievijai ticis solīts, ka alianse uz austrumiem vairs nepaplašināsies.
«Tagad Igaunija ir NATO dalībvalsts, pavisam netālu no manas dzimtās Sanktpēterburgas. Ko lai saka, mūs apmānīja.
Katrā gadījumā jums pašiem jādomā, vai ir labi būt NATO robežvalstij vai nav,
mums tas neko nenozīmē un draudus no Baltijas puses nejūtam,» sacīja Krievijas vēstnieks.
Latvijai ir izvēlējusies kļūt par ES un NATO dalībvalsti, tādējādi Latvija nokļuvusi «rāmjos», kas liedz pašai pieņemt lēmumus attiecībā pret Krieviju, secināja Lukjanovs.
Viņš uzskata, ka Latvija Krievijai var piedāvāt savu infrastruktūru, ostas, dzelzceļu, aviosatiksmi un kravu pārvadājumus, proti, visu, kas saistīts ar Krievijas tranzītu no un uz Eiropu. Tāpat vēstnieks ir pārliecināts, ka labu Latvijas un Krievijas reģionālo un kaimiņattiecību gadījumā, iegūtu arī abu valstu ģeopolitika.
Vienlaikus Lukjanovs kritizēja investīciju vidi, sakot, ka viņš Latvijā neatstātu «ne kapeiku», jo nav skaidrības par to, kas šeit var notikt rīt. «Es esmu novērotājs un analītiķis, bet neesmu tas, kuram šeit ir jāved investīcijas. Ja jums ir tik labi, ka nevajag daudzu miljonu no «Nord Stream 2» projekta... ir arī citu valstu ostas, kur tās caurules stāvēs, un cik labi ir tas, ka projekts būs bez jums, es nezinu, tā ir jūsu darīšana,» uzsvēra vēstnieks.
