Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šodien konceptuāli atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) pārstāvju prezentēto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu.
Saeimas komisija konceptuāli atbalsta jauno Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KM kā vienu no galvenajiem likuma ieguvumiem uzsvēra sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības sekmēšanu, kā arī regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju nošķiršanu un sabiedriskajiem medijiem atbilstoša publisko personu pārvaldības modeļa izveidi.
Tāpat jaunais likums paredz padarīt sabiedriskos medijus atbildīgus sabiedrības priekšā, uzlabot sabiedrisko mediju iekšējo un ārējo pārvaldību, kā arī precizēt sabiedriskā pasūtījuma izstrādi.
KM pārstāvji norādīja, ka ar jauno likumprojektu tiks pirmo reizi skaidri iezīmēta sabiedrisko mediju un īpašā loma un nozīme, kas, galvenokārt, ir Latvijas demokrātiskās iekārtas un vārda brīvības stiprināšana.
Likumprojektā tiek piedāvāts izveidot Sabiedrisko mediju padomi deviņu locekļu sastāvā. Četrus no tās locekļiem izvirza Saeima, trīs - nevalstiskās organizācijas un Ministru kabineta Sadarbības memoranda īstenošanas dalīborganizācijas, savukārt uz atlikušajām divām vietām padomē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība katra izvirza savu kandidātu.
Atbilstoši likumprojektam, Sabiedrisko mediju padome ir Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) īpašniece, kapitāla daļu turētāja un veic dalībnieku sapulces funkcijas. Tā arī izstrādā un apstiprina sabiedrisko pasūtījumu un kontrolē tā izpildi, tomēr tai nav tiesību iejaukties konkrētās sabiedrisko mediju redakcionālās izvēlēs. Padome ieceļ sabiedrisko mediju ģenerāldirektorus, to izvirzītos galvenos redaktorus, sabiedrisko mediju ombudu un apstiprina sabiedrisko mediju ētikas kodeksus.
Attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu, likumprojekts paredz, ka tā izstrādi vada Sabiedrisko mediju padome un izpildi nodrošina sabiedrisko mediju galvenie redaktori un ģenerāldirektori. Sabiedrisko mediju padome nevar noteikt, kāda veida programmas sabiedriskajā pasūtījumā iekļaut – tā vienīgi var izstrādāt principus un vadlīnijas, pēc kurām vadīties sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izpildē.
Savukārt attiecībā uz sabiedrisko mediju pārvaldību, likumprojektā noteikts, ka tiek plānots atgriezties pie vēsturiskā pārvaldības modeļa, katrā no sabiedriskajiem medijiem ieceļot vienu valdes locekli jeb ģenerāldirektoru, kurš nodrošinās to administratīvo vadību. Savukārt redakcionālo vadību īstenos katram medijam atsevišķi iecelts galvenais redaktors.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka gan LTV, gan LR izveidos kopīgu ombudu, kas pilda konsultatīvas institūcijas lomu, balstoties uz redakcionālajām vadlīnijām un neiejaucas tradicionālo lēmumu pieņemšanā. Savukārt attiecībā uz saturu ombuds var savus apsvērumus un ieteikumus izteikt «post factum».
Kā norādīts likumprojektā, sabiedriskajiem medijiem galvenais redaktors izstrādā Ētikas kodeksu, ko iesniedz Sabiedrisko mediju padomei apstiprināšanai. Savukārt sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas gan izstrādā, gan apstiprina galvenais redaktors pats.
Attiecībā uz finansējumu, likumprojektā noteikts, ka sabiedriskajiem medijiem jānosaka budžeta garantija, kura nedrīkst būt mazāka par finansējuma apmēru gadu iepriekš. Tāpat noteikts, ka dividendes paliek sabiedrisko mediju rīcībā. Turpretī, lemjot par sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū, likumprojektā noteikts, ka tā ir atkarīga no jautājuma virzības Ministru kabinetā un to var integrēt likumā vēlāk.
Jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojekta izstrādei izmantoti piemēri no sabiedrisko mediju pārvaldības likumdošanas un prakses Vācijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus ņemti vērā arī iepriekš ar medijiem saistītu likumprojektu izstrādes gaitā izteikti priekšlikumi un atziņas, kā arī Starptautiskās rekomendācijas sabiedrisko mediju pārvaldībai.
Par jauno Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, konceptuāli apstiprinot Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojektu, komisija plāno Finanšu ministrijai (FM) adresēt vēstuli ar lūgumu izvērtēt tā fiskālo ietekmi.
Saeimas komisijas sēdē klātesošie deputāti un mediju eksperti pauda vienprātību, ka likumam ir jāveicina ātrāka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādīja, ka tam nepieciešamā finansējuma apmērs ir robežās no pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro, kas pēc Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV.LV) teiktā nav daudz, skatoties daudz plašākā politiskā mērogā.
Vienlaikus gan Kaimiņš, gan Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) uzsvēra, ka ir svarīgi domāt par sabiedriskajiem medijiem atvēlētā finansējuma kopējo apmēru, rosinot tam atvēlēt noteiktu procentuālo daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Čigāne sacīja, ka to būtu iespējams izdarīt, ja noteiktu daļu no IKP atvēlētu Latvijas valsts informatīvās telpas aizsardzībai, līdzīgi kā tas tiek darīts ar valsts aizsardzības budžetu. Tāpat viņa uzsvēra, ka medijiem nepieciešamo finansējumu būtu iespējams nodrošināt, ja FM atteiktos no ieceres samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli, kas kopumā samazinātu valsts budžetu par 645 miljoniem eiro.
Komisijas sēdes laikā klātesošie mediju nozares pārstāvji pauda arī bažas par sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības uzticēšanu viena cilvēka pārziņā, ombuda institūcijas neatkarību un tā funkciju sabiedriskā pasūtījuma noteikšanas procesā, kā arī Sabiedrisko mediju padomes sastāvu un iespējamo darbību.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere norādīja, ka KM prezentētā likumprojekta pilnveidē jāiegulda vēl liels darbs, lai tas tiktu apstiprināts par likumu. Vienlaikus, viņa uzsvēra, ka ir svarīgi domāt par likumprojekta pārejas termiņu, jo ir jādomā par izmaiņām, kuras jāveic Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kā arī kādas funkcijas paliek NEPLP kompetencē un ko tas nozīmē tālākajā LTV un LR darbībā.