Cieņa pret savas valsts vēsturi un saknēm ir pamats stabilai valsts attīstībai, fonda «Sibīrijas bērni» rīkotās konferences «1941.gada 14.jūnija piemiņai» atklāšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis: Cieņa pret savas valsts vēsturi un saknēm ir pamats stabilai valsts attīstībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzrunājot klātesošos, viņš teica, ka pasākuma norises vieta - Rīgas pils, kur šodien tiek pieminēta viena no melnākajām lappusēm Latvijas vēsturē, ir vieta, kas simboliski atspoguļo Latvijas tautas vēstures priecīgās un ne tik priecīgās lappuses.
«1941.gada 14.jūnijs ir diena, kas pirmo reizi tik skaidri un nežēlīgi parādīja svešās varas patieso būtību - okupācijas režīms pierādīja to, ka šim režīmam cilvēks bija tikai statistika,» norādīja Valsts prezidents.
Vējonis uzsvēra, ka izsūtītajiem izdzīvot palīdzēja mīlestība pret savu dzimteni, domas par brīvu Latviju, stiprais gars, garīgais spēks un dzimto sakņu sajūta, kas palīdzēja saglabāt ticību tam, ka kādreiz izsūtītie varēs atgriezties brīvā Latvijā.
Visbeidzot viņš pateicās klātesošajiem par šo traģisko dienu turēšanu dzīvās atmiņās. «Esam grūtos brīžus pārvarējuši, esam spējuši cīnīties, ja pat reizēm krist un zaudēt līdzsvaru, tad celties un iet uz priekšu, jo mūs vienmēr vadījusi doma dzīvot brīvā un neatkarīga Latvijā,» teica Vējonis.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka pirms 76 gadiem Latvija piedzīvojusi vienu no smagākajiem noziegumiem valsts vēsturē. «Cilvēki neko tādu iepriekš nebija piedzīvojuši un neko tādu nevarēja iedomāties. Psiholoģiskais iespaids, ko tas atstāja uz tautu, bija smags,» norādīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja atgādināja par deportācijām arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī nepieciešamību šos notikumus paturēt dzīvā atmiņā un nodot tās arī nākamajām paaudzēm.
Viņa ir pārliecināta, ka par pagātni nepieciešams runāt, īpaši šodien, kad Krievija atkal ir atgriezusi agresijas un kara elpu. «Tas ko pieredzam, ir ārkārtīgi bīstams signāls, tāpēc Latvija dara visu, lai stiprinātu drošību, un kopā ar NATO veidotu tādu aizsardzības līmeni, kādu neesam piedzīvojuši,» teica Mūrniece.
Pasākumā ar saviem fragmentiem no sacerējumiem par 1941.gada notikumiem dalījās skolēni, konkursa «Sibīrijas bērni» uzvarētāji, bet par tā laika piedzīvoto stāstīja arī paši izsūtītie.
Jau ziņots, ka visā Latvijā šodien notiks atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.
Pieminot komunistiskā režīma upurus, Valsts prezidents plkst.13 svinīgā ceremonijā noliks ziedus un teiks uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Vēlāk pēcpusdienā Valsts prezidents dosies uz Latvijas armijas karavīru piemiņas vietu Litenē, kur piedalīsies atceres brīdī Litenes kapos un pie atmiņu ugunskuriem.