Rīgas domē ievēlētā bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe (JKP) apgalvo, ka Drošības policija (DP) viņu izseko.
Strīķe apgalvo, ka Drošības policija viņu izseko
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Strīķe savā kontā sociālajā tīklā «Facebook.com» raksta, ka 13.jūnijā Imantā pie savas daudzdzīvokļu mājas konstatējusi, ka viņu izseko DP darbinieki. «Labi zinot, kā tiek organizēta izsekošana, ierastajā Imantas vidē nav grūti saskatīt DP raksturīgo profesionāli vājo darbu. Pat pasveicināju vienu no ekipāžām, tie no pārsteiguma zaudēja runas dāvanas,» raksta Strīķe, kura pati savulaik karjeru veidoja DP.
Viņa norāda, ka jau gadiem ilgi DP veic pārbaudes par sniegtajām intervijām, pratina žurnālistus, rosina «mistiskus kriminālprocesus par it kā valsts noslēpuma izpaušanu, atzīst par aizdomās turēto viņas bijušo kolēģi KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, kas ir ziņojis par viņam piedāvāto kukuli un iestāžu bezdarbību».
«Kādu valsts noslēpumu Jūs tagad meklējat pie manas daudzdzīvokļu mājas miskastes? Pildāt [(ģenerālprokurora Ērika] Kalnmeiera, [Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemāra] Masaļska, premjera [Māra] Kučinska, [Ventspils mēra Aivara] Lemberga norādījumus - atrast vienalga ko un «norakt«?,» ar sociālā tīkla palīdzību DP jautā Strīķe.
Bijusī KNAB amatpersona ir pārliecināta, ka DP atbildēšot, ka operatīvās darbības ir valsts noslēpums.
Strīķe apgalvo, ka Latvijā ir nonākts tiktāl, ka likuma aizsardzību bauda tikai tie, kuri ir iedabūjuši sev paklausīgus kadrus par ģenerālprokuroru vai DP priekšnieku, bet tie, kas šādai prettiesiskuma sistēmai pretojas, saņem likumā pamatotu patvaļu.
«DP savs grandiozais budžets ir jātērē nevis piekalpošanai oligarhu interesēm, bet gan savu tiešo pienākumu veikšanai. Piemēram, Krievijas spiegu ķeršanai. Citādi uz Igaunijas un Lietuvas fona Latvija ar savu Drošības policiju izskatās pēc Ukrainas Drošības dienesta Janukoviča laikā. Vai nav pienācis laiks Nacionālās drošības padomei uzdot jautājumus DP vadībai - kādi ir reālie rezultāti, kur ir noķertie spiegi un ko izmeklē dāsni finansētā Drošības policija?» retoriski vaicā Strīķe.
Kriminālprocesa likumā paredzētas 11 speciālās izmeklēšanas darbības kādas drīkst pielietot tiesībsargājošā iestāde, piemēram, sakaru līdzekļu kontrole un personas novērošana un izsekošana.
Likumā teikts, ka personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt.
Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.
Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības veiktas.
Savukārt Operatīvās darbības likumā teikts, ka izmeklēšanas un drošības iestādes amatpersonas ir tiesīgas veikt personu izsekošanu. Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas ilgstoša operatīvā novērošana. Par ilgstošu operatīvo novērošanu uzskatāma personas novērošana, kas konkrētā operatīvās darbības procesā slepeni ilgst vairāk nekā 30 dienas. Ilgstoša izsekošana ir pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.
Jau ziņots, ka Strīķe vairākkārt publiski kritizējusi Kalnmeieru. Maijā arī tapa zināms, ka DP Strīķes partijas biedru un bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Jurašu atzinusi par aizdomās turēto kriminālprocesā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Jurašs bija publiski paziņojis, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Aprīlī Strīķe izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB. Strīķe toreiz aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB viņu bija izsaucis, lai sniegtu paskaidrojumus saistībā ar kādu birojā ierosinātu resorisko pārbaudi.
Strīķei zināms, ka pārbaude ir ierosināta pamatojoties uz kādas personas iesnieguma par to, ka kāds KNAB darbinieks it kā ir prasījis no šīs personas kukuli un tas bijis zināms Strīķei. Strīķe apgalvoja, ka viņa šo cilvēku personīgi nepazīst.