DP noraida Strīķes apgalvojumus par viņas izsekošanu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Drošības policija (DP) noraida Rīgas domē ievēlētās bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes (JKP) apgalvojumus par viņas izsekošanu.

DP kategoriski noraida Strīķes izteikumus un aicina Strīķi atturēties no nepamatotiem publiskiem izteikumiem. Ja Strīķei ir aizdomas, ka pret viņu tiek veiktas prettiesiskas operatīvās darbības, saskaņā ar Operatīvās darbības likuma viņa ar sūdzību var vērsties pie prokurora, kas izvērtēs šo situāciju, aģentūrai LETA norādīja DP.

«Šādu nepamatotu apgalvojumu izteikšana diskreditē Drošības policiju kā valsts drošības iestādi un rada jautājumus par šādas rīcības motivāciju,» uzsver DP.

Strīķe savā kontā sociālajā tīklā «Facebook.com» raksta, ka 13.jūnijā Imantā pie savas daudzdzīvokļu mājas konstatējusi, ka viņu izseko DP darbinieki. «Labi zinot, kā tiek organizēta izsekošana, ierastajā Imantas vidē nav grūti saskatīt DP raksturīgo profesionāli vājo darbu. Pat pasveicināju vienu no ekipāžām, tie no pārsteiguma zaudēja runas dāvanas,» raksta Strīķe, kura pati savulaik karjeru veidoja DP.

Viņa norāda, ka jau gadiem ilgi DP veic pārbaudes par sniegtajām intervijām, pratina žurnālistus, rosina «mistiskus kriminālprocesus par it kā valsts noslēpuma izpaušanu, atzīst par aizdomās turēto viņas bijušo kolēģi KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, kas ir ziņojis par viņam piedāvāto kukuli un iestāžu bezdarbību».

Strīķe apgalvo, ka Latvijā ir nonākts tiktāl, ka likuma aizsardzību bauda tikai tie, kuri ir iedabūjuši sev paklausīgus kadrus par ģenerālprokuroru vai DP priekšnieku, bet tie, kas šādai prettiesiskuma sistēmai pretojas, saņem likumā pamatotu patvaļu.

Kriminālprocesa likumā paredzētas 11 speciālās izmeklēšanas darbības kādas drīkst pielietot tiesībsargājošā iestāde, piemēram, sakaru līdzekļu kontrole un personas novērošana un izsekošana. Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības veiktas.

Savukārt Operatīvās darbības likumā teikts, ka izmeklēšanas un drošības iestādes amatpersonas ir tiesīgas veikt personu izsekošanu. Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas ilgstoša operatīvā novērošana. Par ilgstošu operatīvo novērošanu uzskatāma personas novērošana, kas konkrētā operatīvās darbības procesā slepeni ilgst vairāk nekā 30 dienas. Ilgstoša izsekošana ir pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu