ASV 6. flotes komandieris: Krievija Baltijas jūrā līdz šim rīkojusies profesionāli

No šā gada 1. līdz 16. jūnijam Baltijas jūrā jau 45. reizi norisinājās vienas no lielākajām jūras mācībām «BALTOPS 17». Mācībās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēja Jūras spēku flotiles kuģis A90 «Varonis» un Mīnu kuģu eskadras kuģis M08 «Rūsiņš». Mācību ietvaros ASV 6. flotes komandieris un britu kontradmirālis rīkoja ekskluzīvu preses konferenci, atbildot uz vairāku valstu žurnālistus interesējošiem jautājumiem.

Krievijas kodolzemūdenes ierašanās Baltijas jūrā satrauc Latviju

Saskaņā ar Krievijas mediju rakstīto jūlijā Baltijas jūrā ienāks Krievijas kodolzemūdene «Dmitry Donskoy» un raķešu kreiseris «Pjotr Velikiy», lai dotos uz Sanktpēterburgu. Atbildot uz portāla TVNET jautājumu, vai šādu Krievijas spēku klātbūtne Baltijas reģionā neapdraud NATO Austrumu flanga sabiedrotos, Greidijs uzsvēra, ka tie nav uzskatāmi par draudiem, bet gan par kaimiņvalsts spēju demonstrācijām.

«Krievi izvietos kodolzemūdeni un raķešu kreiseri Baltijas jūrā, lai piedalītos mācībās «Zapad». Tas notiks starptautiskajos ūdeņos un starptautiskajā gaisa telpā. Es to saredzu vairāk kā spēju demonstrāciju, nevis apdraudējumu,» teica ASV 6. flotes komandieris.

Viņš norādīja, ka tas ir tieši tas, ar ko nodarbojas Jūras spēki – rīko mācības. «Viņi izvietos un trenēs savas spējas. Mēs ceram, ka tas notiks atvērti un caurspīdīgi, kā to pieprasa profesionāla jūrniecība un drošība,» tā Greidijs.

Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM) portāls TVNET savukārt noskaidroja, ka

šādas Krievijas aktivitātes rada bažas par kaimiņvalsts plāniem un rada izaicinājumus mūsu aizsardzībai

. «Baltijas jūrā ir ļoti intensīva civilā un komerciālā aktivitāte, tāpēc Krievija labāk varētu izvēlēties savu spēku demonstrēt kur citur,» atbildot uz TVNET jautājumu par Krievijas flotes gaidāmajiem manevriem, pauda ministrija.

Tāpat Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežas tuvumā.

«Gandrīz ik dienu mēs novērojam Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā. Nepārprotami, Krievijas plaša mēroga ofensīvā rakstura militārās mācības Latvijas pierobežā,

Krievijas gaisa un jūras kuģu darbību Baltijas jūras reģionā rada bažas par plāniem, kā arī rada izaicinājumus mūsu aizsardzībai. Šādas aktivitātes neveicina uzticību un caurskatāmību,»

tā AM.

NATO operācijas Baltijas jūrā nav vērstas ne pret vienu

Greidijs sarunā ar žurnālistiem atgādināja, ka šī ir jau 45. reize, kad notikušas mācības «BALTOPS», un, tās rīkojot, NATO necenšas eskalēt situāciju Baltijas jūrā, bet gan vēlas nodrošināt stabilitāti.

«Tas, kā BALTOPS tiek veidots, nav vērsts pret ne vienu valsti. BALTOPS ir tikai ietvars, kas palīdz kādai valstij sasniegt tās treniņu mērķus. Tādā kontekstā BALTOPS nevajadzētu uzskatīt par atbildi uz kādu noteiktu draudu reģionā,» uzsvēra Greidijs. Viceadmirālis norādīja, ka mācības ir jāuzskata par iespēju, kas ļauj dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm sanākt kopā, trenēties un demonstrēt alianses spējas nodrošināt jūras kontroli un veikt spēka projekciju. «Tās runā par mūsu apņēmību vienam pret otru, drošību un stabilitāti Baltijas jūrā,» sacīja ASV 6. flotes komandieris.

Kontradmirālis Makalfins pauda līdzīgu viedokli, uzsverot, ka NATO vienmēr ir bijusi klātbūtne Baltijas jūrā un tā tāda arī turpināsies.

«Mēs demonstrējam, ka NATO ir ievērojams spēks un komanda, kuru veido nācijas, kuģi un vienības no dažādiem reģiona jūras spēkiem. Mums ir atbildība attiecībā pret Baltijas jūras reģionu. Taču, tas, ko mēs šeit darām, nekādā gadījumā nav eskalācija, mēs arī nevēlamies nevienu apdraudēt,» stāstīja britu Karaliskās flotes pārstāvis.

ASV 6. flotes komandieris Greidijs arī skaidroja, ka Baltijas jūrā rīkotās mācības ir veids, kādos trenēties, ja radīsies kāds apdraudējums. «Mēs sūtām spēcīgu signālu par mūsu apņemšanos NATO alianses ietvaros. Mēs demonstrējam spējas nodrošināt ievērojamu spēka projekciju, jūras kontroli,» klāstīja Greidijs.

Krievijas spēki pievērsuši pastiprinātu uzmanību notiekošajam Baltijas jūrā

Jautāts, vai Krievija mācību laikā rīkojusi kādas provokācijas, ASV 6. flotes komandieris stāstīja, ka šī valsts notiekošo Baltijas jūrā rūpīgi uzmanījusi. Sabiedrotie par mācībām Krievijas pusi ir informējuši, bet pašas tās rīkotas ar iespējamu caurredzamību.

«Ir pašsaprotami, ka tādi profesionāli [bruņotie spēki] kā Krievijai mūs novēro. Mācības novēroja trīs fregates un viens izlūkkuģis.

Viņi uzvedās ļoti profesionāli – tādā veidā, kādu es gaidītu no labiem jūrniekiem,»

sacīja Greidijs.

NATO gatavojas arī vasaras beigās – rudens sākumā gaidāmajām Krievijas mācībām «Zapad 2017», nosūtot uz to norises vietu novērotājus. «Kamēr tas, ko mēs darām starptautiskajos ūdeņos, ir profesionāli un atbilst starptautiskajiem standartiem, labiem jūrniecības prakses piemēriem, – mēs esam lieliskā situācijā,» teica Greidijs.

«BALTOPS 17» norises laikā ASV bumbvedēju B-52 virs Baltijas jūras pārtvēra Krievijas iznīcinātājs Su-27, kurš to kādu laiku pavadīja. Jautāts, vai šāds notikums nozīmē, ka kaut kas nogāja greizi, Greidijs uzsvēra, ka NATO rēķinās ar to, ka Krievijas puse interesējas par lidmašīnām, kuras lido šajā reģionā. «Tas notika starptautiskajā gaisa telpā un notika profesionāli. Tā ir rutīna.

Kamēr tas notiek saskaņā ar starptautisko likumdošanu, un krievi šajā gadījumā tā rīkojās, viss ir kārtībā,»

skaidroja ASV 6. flotes komandieris.

Kontradmirālis Makalfins tikmēr pastāstīja, ka arī Lielbritānijas gaisa spēku lidmašīnas paceļas no lidostām, ja Krievijas spēki pietuvojas valsts robežām. Tādējādi šis notikums esot ikdienišķs.

400 karavīru, 50 kuģu un zemūdeņu

Šogad mācībās «BALTOPS 17»piedalījās Sabiedroto un partnervalstu gaisa, jūras un sauszemes spēki no 14 valstīm - ASV, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, kā arī NATO partnervalstīm - Somijas un Zviedrijas. Latvija mācībās «BALTOPS» piedalās kopš 1996.gada.

Mācībās iesaistījās 4000 karavīru, 50 kuģu un zemūdeņu, un vairāk nekā 50 gaisa kuģu. Mācību mērķis ir veicināt sadarbību un savietojamību, stiprināt spējas strauji reaģēt, izmantojot visu spēku veidu spējas, kā arī demonstrēt sabiedroto un partnervalstu apņēmību nodrošināt stabilitāti un, ja tas būtu nepieciešams, aizstāvēt Baltijas jūras reģionu. Mācības sākās Ščecinā, Polijā, bet noslēdzās Ķīlē, Vācijā.