Pēc apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iniciatīvas 23 Saeimas deputāti ir nosūtījuši iesniegumu Eiropas Komisijai (EK), aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.
Kā informēja VL-TB/LNNK preses sekretāre Aiga Aizpuriete, iesniegumu parakstījuši ne tikai nacionālās apvienības, bet arī vairāki Latvijas Reģionu apvienības, partijas «No sirds Latvijai», divi Zaļo un zemnieku savienības deputāti un deputāte Jūlija Stepaņenko (S).
Iesniegumu parakstījuši VL-TB/LNNK deputāti Rihards Kols, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Gaidis Bērziņš, Kārlis Krēsliņš, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Andris Buiķis, Janīna Kursīte, Ritvars Jansons, Imants Parādnieks, LRA parlamentārieši Nellija Kleinberga, Mārtiņš Šics, Jānis Ruks, Ivars Brīvers, Rihards Melgailis, NSL deputāti Ringolds Balodis, Arvīds Platpers, Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, ZZS deputāti Edgars Putra un Valdis Kalnozols un Stepaņenko.
Minētie Saeimas deputāti iebilst pret EK veiktajām darbībām un politisko retoriku un lūdz pārtraukt visas turpmākās darbības šajā jautājumā līdz Eiropas Kopienu tiesas (EKT) lēmuma saņemšanai par patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma likumību.
2015.gada septembrī, neņemot vērā Višegradas valstu - Polijas, Ungārijas, Slovākijas un Čehijas - iebildumus, Eiropas Savienības (ES) valstis ar kvalificēto balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 120 000 patvēruma meklētāju pārdali starp visām 28 ES dalībvalstīm. Neilgi pēc lēmuma pieņemšanas, Slovākija un Ungārija vērsās EKT, apstrīdot šī lēmuma un pārvietošanas mehānisma likumību, skaidro VL-TB/LNNK.
Ungārijas un Slovākijas iesniegtajā sūdzībā izklāstītas dažādas 2015.gada lēmumā atrodamās procesuālās kļūdas, uzsverot, ka lēmumam ir leģislatīvs raksturs, līdz ar to tas būtu bijis jāskata ierastajā ES likumdošanas procesā. Tāpat Ungārijas un Slovākijas sūdzībā uzsvērta nostāja, ka migrācijas politika ir nacionālo valstu kompetencē, un aicināts atcelt patvēruma meklētāju pārdales lēmumu un procesus, norāda Latvijas politiķi.
Paredzēts, ka EKT tiesas ģenerāladvokāts Īvs Bots savu juridisko atzinumu par lietu sniegs 26.jūlijā, savukārt galīgais spriedums gaidāms līdz gada beigām. Ja tiesa lems, ka patvēruma meklētāju pārdales mehānisms patiesi ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ES nāksies pārskatīt un pārstrādāt tās migrācijas politiku. Šāda lēmuma gadījumā arī sankcijas pret valstīm, kuras neizmanto šo potenciāli pretlikumīgo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu, būtu nelikumīgas. Gan Ungārija, gan Slovākija ir paziņojušas, ka tās pieņems EKT spriedumu un rīkosies atbilstoši tās lēmumam, paziņojumā uzsver parlamentārieši.
Tāpēc VL-TB/LNNK deputāti vēstulē mudina EK pārtraukt visas turpmākās darbības attiecībā uz pārkāpumu procedūru veikšanu un sankciju noteikšanu līdz EKT sprieduma pasludināšanai, lai tā uzsvērtu procesuālo darbību likumību. Tāpat deputāti mudina EK apsvērt tos ieguldījumus un solidaritāti, ko Polija, Ungārija un Čehija ir izrādījušas migrācijas krīzes risināšanā.
«Mēs vēlētos uzsvērt, ka neviena no ES dalībvalstīm līdz šim nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no 2015.gada lēmumiem par patvēruma meklētāju pārvietošanu - līdz šim iesaistītās dalībvalstis ir izpildījušas mazāk nekā trešdaļu no visām likumīgi paredzētajām saistībām. Turklāt Austrija, kas līdz šim nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju, nav tikusi pakļauta nekādām pārkāpumu procedūrām,» teikts VL-TB/LNNK iniciētajā iesniegumā EK.
VL-TB/LNNK paziņojumā tāpat uzsvērts, ka deputāti uzskata, ka šīs pārkāpumu procedūras pret trīs Višegradas valstīm tiek politizētas, un ka tās tikai vairos eiroskepticismu šajās valstīs un padziļinās plaisu starp ES dalībvalstīm, tā radot riskus veiksmīgai ES attīstībai nākotnē. Noslēgumā deputāti atgādina, ka Eiropas Savienība tika izveidota kā neatkarīgu valstu savienība, un jebkādiem lēmumiem saistībā ar migrācijas politiku būtu jābūt balstītiem brīvprātīguma, nevis vairākuma gribas uzspiešanas principos.
Jau vēstīts, ka EK jūnijā sāka tiesisko procedūru pret Čehiju, Poliju un Ungāriju par patvēruma meklētāju neuzņemšanu ES plāna ietvaros. Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.
Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.
Saskaņā ar svaigāko statistiku 2015.gada septembrī apstiprinātās shēmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti tikai 20 000 patvēruma meklētāju.
Šī vienreizējā kvotu shēma tika apstiprināta ar tā dēvētās vairākuma procedūras palīdzību. Pret šo ieceri balsoja Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija. Slovākija pati ir vērsusies tiesā pret EK. Arī Polija ir brīdinājusi par tiesvedības sākšanu.
