Parazitāro tārpu kāpuru izraisītā «peldētāju nieze» var skart arī tos, kas uzskata, ka peldas drošā vietā – jūrā vai upē. Trematožu kāpuri var būt arī jūras peldvietās, tuvāk krasta līnijai. Veicot monitoringu oficiālajās peldvietās, parazitoloģiskie izmeklējumi netiek veikti. Tomēr biežāk sūcējtārpi sastopami stāvošā, duļķainā ūdenī.
Brr, pretīgi!
«Riebīga sajūta – pleķi, pumpas un knieš. Tomēr visbriesmīgākā ir apziņa, ka manu ķermeni klāja parazīti. Brr,» Facebook raksta Ineta. Tāpat kā citi sociālo tīklu lietotāji viņa ar parazitāro tārpu kāpuriem saskārusies, aktīvi baudot ūdens priekus.
Jūnija nedaudzajās siltajās dienās ar tā saukto cerkāriju dermatītu saslimuši Dambjuprva ezera Mežciemā un Dubkalnu karjera Ikšķilē apmeklētāji, pārsvarā bērni, kas ūdenī uzturas ilgi un pēc peldes nenoslaukās. Labā ziņa ir tā, ka «peldētāju nieze», lai gan ir ļoti nepatīkama, nav bīstama veselībai, jo
sūcējtārpu kāpuri nespēj caururbt cilvēku ādu un iekļūt asinsrites sistēmā kā tropos mītošie trematožu kāpuri.
Sūcējtārpi, kas spēj iekļūt cilvēka organismā – asinsrites sistēmā, mitinās tropu un subtropu joslās – Āfrikā, Āzijā, Amerikā. Slimība sastopama arī Grieķijā un Portugāles dienvidos. Dažas sugas pēc iekļūšanas cilvēka asinsritē migrē uz gremošanas trakta vai urīnpūšļa venozajiem pinumiem, kur šistosomu mātītes sāk dēt oliņas. Turpretim Latvijas ūdeņos mītošie parazīti pie cilvēkiem nokļūst nejauši, meklējot savus primāros saimniekorganismus – ūdensputnus un ūdens zīdītājus, kas tārpiem ļauj turpināt dzīves ciklu.
Dedzina un niez
Veselības inspekcijā (VI) skaidro, ka sūcējtārpi parasti tiek konstatēti vietās, kur ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, visbiežāk tie ir dīķi, karjeri, ezeri, upes, retāk jūras ūdenī. Ar parazitāro tārpu kāpuriem iespējams saskarties vietās, kur tuvumā dzīvo ūdensputni - zosis, pīles, gulbji, kaijas, vai ūdens zīdītāji, piemēram, bebri, ūdri, ūdensžurkas.
Kad parazīts nonāk saskarē ar peldētāju, tas cenšas iekļūt ādā, izraisot alerģiskas imūnreakcijas - mazas, sarkanas 5 milimetru diametra pūtītes, stipru niezi un dedzināšanas sajūtu, kas parasti parādās 12 stundu laikā un pamazām pāriet nedēļas laikā.
Alerģiskā dermatīta izpausmes ir smagākas, ja āda iepriekš bijusi ievainota,
norāda VI. Nespēdams iekļūt ādā, kāpurs īsā laikā aiziet bojā. Biežāk peldētāju nieze tiek novērota bērniem, kas spēlējas seklākās vietās.
Nebaro ūdensputnus!
Peldētāju niezi izraisa vairākas konkrētas trematožu sugas, piemēram, Trichobilharzia reģenti, kas pieminēta zinātniskajā literatūrā, aprakstot peldētāju niezi Dānijā, Vācijā, Francijā, Polijā un Krievijā.
Trematožu kāpuri var skart peldētājus arī jūras peldvietās, tuvāk krasta līnijai, bet ievērojami retāk nekā iekšzemes peldvietās, kur tiem ir piemērotāki dzīves apstākļi - biežāk sastopamas gliemežu sugas, kas kalpo kā starpsaimnieki trematožu attīstībai.
Kāpuri ar neapbruņotu aci nav saskatāmi, tie ir mikroskopiski, un to izmērs ir mērāms mikrometros.
Ja radušies izsitumi, nevajag tos kasīt, lai izsitumu vietā nerastos infekcija. Lai mazinātu nepatīkamos simptomus un niezi, jālieto pretalerģijas preparāti vai ādu nomierinošs losjons, ziede, skaidro VI Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vides veselības analītiķe Daina Sudraba-Livčāne. Vairumā gadījumu medicīniska palīdzība nav nepieciešama. Tomēr,
ja veidojas ādas sastrutojumi, ir jāgriežas pie speciālista.
Inspekcija iesaka izvairīties no peldvietām, kurās jau konstatēta peldētāju nieze. Tāpat nevajag peldēties vietās, kuru apkārtne ir purvaina, ūdenī ir daudz gliemežu, bet tuvumā manāmi ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji. Pēc peldes ieteicams noslaucīties dvielī, vai vēl labāk – uzreiz pēc peldes jānoskalojas dušā. Kamēr cilvēks ir ūdenī, kāpuri nemēģina ieurbties ādā. Sīkās būtnes uzbrukumu sāk, kad āda jau ir apžuvusi. Peldvietās ūdensputnus nedrīkst barot, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.
Uzmanību pievērš netipiskai krāsai
Veicot peldvietu ūdens monitoringu oficiālajās peldvietās, parazitoloģiskie izmeklējumi netiek veikti. Inspekcijas speciālisti ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā.
Laboratorijā tiek noteikti tikai mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki.
Novērtējot ūdeni vizuāli, īpašu uzmanību inspekcijas speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, virsmaktīvām vielām, piemēram, noturīgām putām, ūdenī peldošiem atkritumiem, naftas produktiem, zilaļģu masveida savairošanās procesam. Inspekcijas speciālisti pārbauda, vai peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.
