KNAB izvērtēs žurnāla «Ir» publikācijas par oligarhu lietas sarunām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs žurnāla «Ir» publikācijas par tā dēvētās oligarhu lietas sarunām un tad lems par turpmāko rīcību, pastāstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša. KNAB gan nekomentēja, vai žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas.

KNAB gan atgādināja, ka saskaņā ar likumu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību.

Uz jautājumu, vai KNAB varētu pārbaudīt žurnālā «Ir» minēto epizodi ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu, birojā atbildēja, ka informācija, kuru KNAB pārbauda, atbilstoši Operatīvās darbības likumam ir klasificēta un nav izpaužama.

Tikmēr oligarhu lietu uzraugošais prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka ir iepazinies ar visām žurnāla «Ir» publikācijām un tajā atspoguļotajām sarunām, taču viņš nevarot skaidri un precīzi apgalvot, ka šīs sarunas ir autentiskas lietā esošajiem materiāliem. Tam būtu nepieciešama speciāla pārbaude.

Leja, uzraugot oligarhu lietu, ir vairākkārt lasījis noklausīto viņam pieejamo sarunu apkopojumu, taču viņam nav atmiņā palicis, ka tajās figurētu tādas personas kā Dūklavs, bijušais bankas «Parex» īpašnieks Valērijs Kargins un Lauris Dripe. «Pārskatot manā rīcībā esošo sarunu apkopojumu es neatradu, ka šīs personas figurētu lietā esošajās sarunās, taču arī šeit skaidrai atbildei būtu nepieciešama speciāla pārbaude,» norādīja prokurors.

Jau ziņots, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu