Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks |  
Foto: Martin Lahousse/ EPP

Petīciju par plašākām tiesībām Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komitejā (PETI) skatīs rudenī, sacīja EP deputāts Artis Pabriks (V).

Šī gada jūnija beigās divās EP komitejās - PETI un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE) bija paredzēta noklausīšanās par iniciatīvu, kas paredz balsstiesību piešķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem EP vēlēšanās. Tomēr kopējā komiteju noklausīšanās sēdē 29.jūnijā šis jautājums netika skatīts, un petīcija tika izņemta no sēdes dienaskārtības.

Kā informēja EP deputāta Andreja Mamikina (S) birojā, komiteju kopējā sēdē notika trīs stundas gara noklausīšanās, kas bija veltīta bezpilsonības problēmai Eiropas Savienībā (ES). Sēdē tika apspriests bezvalstniecības jeb «Statelessness» jautājums, tā definīcija, tostarp tika diskutēts, vai nepilsoņi ietilpst definīcijā «bezvalstnieks» un citi jautājumi.

Pabriks norādīja, ka iniciatīva tika noņemta no darba kārtības, un sēdes tēma nav bijusi saistīta Mamikina, Tatjanas Ždanokas (LKS) un Igaunijas EP deputātes Janas Tomas iniciatīvu. «Viņi izmantoja caurumu diskusijās, lai iespraustu pa vidu jautājumus par nepilsoņiem. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi par bezvalstniekiem,» sacīja deputāts, uzsverot, lai gan petīcija noņemta no LIBE dienaskārtības, tā rudenī tomēr vēl varētu tikt skatīta PETI komitejā, ko apstiprināja arī Mamikins.

Sēdē piedalījās speciālisti, kas pēc īpaša EP pasūtījuma bija veikuši pētījumu par bezpilsonības problēmu ES. Atsevišķa sadaļa minētajā pētījumā bija veltīta Latvijai un Igaunijai, kur dzīvojot vairāk kā 300 000 cilvēku bez pilsonības. Pētījums kritizē abas valstis un norāda, ka īpaši Latvijā esot «faktiski izveidots otrās šķiras pilsoņu institūts», un Latvija esot «ieviesusi unikālu, starptautiskajām tiesībām nezināmu, statusu», valsti kritizēja Mamikina birojā.

«Šī noklausīšanās ir pirmais notikums pasākumu virknē, kurā plānojam iesaistīt EP un citas Eiropas institūcijas. Gada otrajā pusē Lūgumrakstu komiteja izskatīs lūgumrakstu par vēlēšanu tiesību piešķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Zem šī lūgumraksta savus parakstus ir atstājuši 20 000 cilvēku,» uzsvēra Latvijas eiroparlamentārietis.

Mamikins augsti novērtējis EP organizēto noklausīšanos, jo fakts, ka divas nozīmīgas EP komisijas novadījušas kopēju sēdi, kas bija veltīta bezpilsonības problēmai, norādot, ka «Eiropas institūcijas sāk aptvert problēmu». «Tas rezultēsies politiskā spiedienā uz Latvijas un Igaunijas valdību. Nav nejaušība, ka abu EP komiteju sēdes dienā arī Latvijā notika kāda tikšanās. Tikās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni,» atgādināja deputāts.

Jau ziņots, ka iepriekšējos sasaukumos nepilsoņu situāciju EP aktualizēja Ždanoka, bet tagad šo ieceri atbalsta arī Mamikins un Toma.

Mamikins un Ždanoka vairākus mēnešus Latvijā un Beļģijā vāca parakstus lūgumrakstam par nepilsoņu tiesībām piedalīties vēlēšanās.

© TVNET. Visas tiesības paturētas