Izmeklētāji ir noskaidrojuši problēmas, kas izraisījušas Eiropas satelītnavigācijas sistēmas «Galileo» atompulksteņu apstāšanos, pirmdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).
Noskaidroti Eiropas satelītnavigācijas sistēmas «Galileo» atompulksteņu problēmu cēloņi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēnešiem ilgi Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) ir izmeklējusi cēloņus, kas izraisījuši pulksteņu apstāšanos vairākos satelītos.
Katram «Galileo» satelītam ir četri ārkārtīgi precīzi atompulksteņi. Divos no tiem izmantots rubīdijs un divos - ūdeņraža māzers. Satelīta darbībai gan ir vajadzīgs tikai viens pulkstenis, pārējie domāti rezervei.
Trīs rubīdija un seši ūdeņraža māzera pulksteņi šobrīd nestrādā. Vienam satelītam salūzuši divi pulksteņi.
«Galvenie nepareizas darbības cēloņi ir identificēti, un ir sperti soļi, lai samazinātu iespēju, ka kosmosā jau nogādātajos satelītos varētu atkārtoties disfunkcija,» pavēstīja EK pārstāve Lusija Kodē.
Viņa arī uzsvēra, ka «Galileo» sniegtos pakalpojumus problēmas ar atompulksteņiem nav ietekmējušas.
ESA ir noskaidrojusi, ka pulksteņos ar rubīdiju bijusi kāda bojāta sastāvdaļa, kas varēja izraisīt īssavienojumu, atklājuši informācijas avoti.
Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka darbības, kurās iesaistīti ūdeņraža māzera pulksteņi, ir cieši jākontrolē un jāuzrauga, pavēstījuši avoti, piebilstot, ESA ir spērusi soļus, lai izlabot abas problēmas.
Līdz šim orbītā nogādāti 18 satelīti. Kopumā paredzēts ekspluatācijā nodot 30 satelītus.
ESA lepojas, ka «Galileo» ir visprecīzākie atompulksteņi, kas jebkad izmantoti, lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
Civilistu kontrolētais «Galileo» ir svarīgs Eiropai, kas paļaujas uz diviem bruņoto spēku vadītiem sāncenšiem - ASV Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) un Krievijas navigācijas sistēmu GLONASS.
Neviena no tām negarantē netraucētus pakalpojumus.
«Galileo» sāka darboties decembrī.
Sistēmas radītāji - EK un ESA - paziņojuši, ka tai pilnībā jāsāk darboties līdz 2020.gadam.
Projektu līdz šim aizkavējušas dažādas tehniskas problēmas un finanšu ķibeles.
Septītā un astotā satelīta nogādāšana orbītā 2015.gada martā notika ar trīs mēnešu kavēšanos, jo bija jānovērš nepilnības, kuru dēļ piektais un sestais satelīts 2014.gada augustā tika nogādāti orbītā nepareizās pozīcijās.
Inženieri notikušajā vainoja sasalušas degvielas caurules raķetes «Sojuz» ceturtajā posmā. ESA apgalvo, ka šī problēma ir novērsta.
Pirmie četri «Galileo» satelīti orbītā tika nogādāti 2011. un 2012.gadā. 2013.gada martā, un tiem izdevās noteikt pirmo punktu uz Zemes ar precizitāti desmit līdz 15 metri.
Aplēsts, ka sistēmas izmaksas līdz 2020.gadam sasniegs desmit miljardus eiro, lai arī sākotnējais budžets bija plānots trīs miljardu eiro apmērā.