Kurp varēja doties mazais Ivans: skarbā vidē dzīvojušie bērni rīkojas atšķirīgi

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Maz ticams, ka piecus gadus vecs bērns dosies sev nezināmā virzienā. Visticamāk, ka viņš ies tur, kur jau bijis, modelējot iespējmos piecus gadus vecā liepājnieka Ivana Berladina rīcības modeļus, saka speciālisti. «Iespējamie scenāriji var būt dažādi, spekulēt par šo tēmu nevaram, taču viens ir skaidrs – bērnam līdz 7 gadu vecumam jāatrodas vecāku vai cilvēka, kas nav jaunāks par 13 gadiem, uzraudzībā,» saka centra «Dardedze» sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Avena.

Piecus gadus vecs bērns var rīkoties neracionāli, piemēram, nobīties, un, nevis vērsties pēc palīdzības, bet noslēpties. «Šajā vecuma posmā bērns neanalizē notikumus.

Viņam var būt bail no iedomātiem tēliem, dzīvniekiem, laupītājiem. Vēl šajā vecumā raksturīga zinātkāre, vēlme izzināt pasauli.

Piecu gadu vecumā veidojas pirmās draudzīgās attiecības,» stāsta Avena, aicinot nepalikt vienaldzīgiem un pievērst uzmanību ikvienam mazam bērnam, kas, iespējams, atrodas kaut kur viens.

«Pieejiet klāt, pajautājiet, kur ir vecāki, kur mazais dodas, piedāvājiet palīdzību. Bērni nereti nokļūst riskantās un bīstamās situācijās, un tas notiek mums visapkārt. Vai viss beidzas labi, atkarīgs no mūsu visu iesaistes.» Viņa norāda, ka bērna uzvedību var ietekmēt dažādi faktori – piesaiste cilvēkam, kuram viņš uzticas, temperaments - cik ātri tuvojas svešiniekam, veids, kādā bērns reaģē.

«Bērnu pieredze un līdz ar to rīcība var atšķirties kā diena no nakts,» saka Džimbas drošības programmas nodarbību vadītāja Zanda Jansone. Strādājot ar bērniem, Džimbas drošības skolā, kurā mazajiem māca atpazīt nedrošas situācijas un skaidro, kā tajās rīkoties, viņa pārliecinājusies, ka viena un tā paša vecuma bērni var ļoti atšķirties.

«Tie, kas ir dzīvojuši skarbā vidē, reaģē pavisam savādāk kā no saudzējošas vides, labklājīgām ģimenēm nākuši bērni.

Ir bērni, kuri nebaidās no tumsas, arī no svešiem pieaugušajiem nebaidās, spēj pārnakšņot kāpņu telpā vai šķūnītī.

Piemēram, senos laikos piecus gadus vecam bērnam jau bija dzīves rūdījums - viņš gāja ganos, pieskatīja jaunāko bērnu vai pat fabrikā viņam uzticēja vienkāršākos darbiņus.»

Reiz nodarbības laikā kāds mazs bērns pastāstījis, kā rīkotos, ja mājā kāds mēģinātu ielauzties.

Viņš, nevis sauktu palīgā, bēgtu vai slēptos, bet gan pakāptos un ķeblīša un paņemtu no plaukta lielo nazi.

Šādi rīkoties viņam esot iemācījis tētis. Bērni ir dažādi! «Ir bērni, kas uz jautājumu par uzticības personām atbild, ka nevienam pie neuzticas, tikai savam kaķim.» Jansone apšauba vai piecus gadus vecs puika viens dotos tālākā ceļā – uz Rīgu vai Klaipēdu. Jā , šāda vecuma bērns varētu doties līdzi satiktam vecākam kaimiņu zēnam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu