Kopš 2007. gada policijas meklēšanā ir vismaz 10 bezvēsts pazuduši nepilngadīgie, liecina Valsts policijas mājas lapā atrodamā informācija. Cerību viņus atrast dzīvus izplēn ar katru dienu . Katru dienu Latvijā pazūd vidēji divi cilvēki. Lielāko daļu atrod – dzīvus vai mirušus. Tomēr daži pazūd kā akā iekrituši.
2016. gadā meklēšanā tika izsludināts rekordliels cilvēku skaits - 1243. Statistika katru gadu ir līdzīga - ap 800 iesniegumu par pazudušiem tuviniekiem. Lielāko daļu īsā laikā atrod, tomēr ik gadu desmitiem cilvēku pazūd bez pēdām. Joprojām tiek meklēti vairāk nekā 450 bezvēsts prombūtnē esoši cilvēki, kas pazuduši pēdējo desmit gadu laikā. Likumdošana nosaka, ka
70 gadu vecumu nesasniedzis cilvēks tiek meklēts 10 gadus, bet vecāks - 5. Ja cilvēku noteiktajā periodā neatrod, viņu izsludina par mirušu.
2017. gada 3 mēnešos tika atrasti 53 līķi, no tiem 29 nav atpazīti.
Kopā ar policiju bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanā iesaistās organizācija «Bezvēsts.lv». Īpaši liela atsaucība ir tad, kad pazūd bērns. Dažu stundu laikā ar sociālo tīklu starpniecību bērna meklēšanā iesaistās simtiem brīvprātīgo. Sestdien Liepājā pazudušā piecus gadus vecā Ivana meklēšanā iesaistījies rekordliels brīvprātīgo skaits – ap 2500.
2015. gada augustā Engures novadā pazudušo vācu zēnu - deviņus mēnešus veco Fjodoru meklēja 500 brīvprātīgo no visas Latvijas. Basām kājām divus kilometrus pa mežu nogājušo mazuli atrada sveiku un veselu.
Tajā brīdī piejūras mežu pāršalca aplausi.
Vēl lielāku attālumu – piecus kilometrus – 2016. gada jūlijā tajā pašā Engures pagastā bija mērojis nepilnus divus gadus vecais Hugo. Odu sakostu, iemigušu sūnās viņu rīta agrumā atrada brīvprātīgie.
Visbiežāk pēc tam, kad informācija par pazudušu nepilngadīgo tiek ievietota elektroniskajos medijos un sociālajos tīklos, pazudušais atrodas. Izrādās, ka viņš pie drauga spēlējis datorspēles vai samelojis drauga mammai, ka vecāki atļāvuši ciemoties un palikt pa nakti. Bērnu izdomai robežu nav, atzīst «Bezvēsts.lv» pārstāvji.
Valsts policijā ir zināma noteikta kategorija bērnunamu audzēkņu – regulārie klaiņotāji, kas pazūd un uzrodas vairākas reizes gadā.
Pārsvarā tiek meklēti nepilngadīgie, kas aizbēguši no internātiem, sociālās aprūpes centriem un citām iestādēm, kā arī no nelabvēlīgām ģimenēm un to vidējais vecums ir 14-16 gadi.
Tomēr ne vienmēr bērnu pazušanas stāsti beidzas laimīgi. Pirms trim gadiem 14 gadu vecais Sandis Bauskā aizgāja devās uz pieturu, lai dotos uz Kokneses internātpamatskolu. Viņš pazuda. Vairāk neviens bērnu nav redzējis. Pirms pieciem gadiem pazuda 13 gadus vecais internātskolas audzēknis Jānis. Glītais puisītis, kas raugās no fotogrāfijas, rokās sažņaudzis diplomu «Adamovas superpuika – skatītāju simpātija» un rotaļu automašīnu. Baltais krekls ir dažus izmērus par lielu.
Puika aizbēga no Rēzeknes slimnīcas un pazuda. Bērnam bija nosliece uz klaiņošanu, tikai šoreiz viņš vairs neatgriezās.
2010. gada martā gar Rēzeknes upes tiltu pastaigājās 13 gadu vecā Kristīne - meitene ar mīlīgu smaidu, baltā vējakā, baltā cepurē, sarkanos zābakos. Vairāk neviens meiteni ar baltajām milzu bantēm sīkajās biželēs, magnetizējošo smaidu un bedrītēm vaigos neviens nav redzējis.
