Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tāpat kā Ģenerālprokuratūra neatsauksies sabiedrības par atklātību «Delna» aicinājumam un nepubliskos visus ar «oligarhu lietas» izmeklēšanu saistītos materiālus.
Arī KNAB nepubliskos visus «oligarhu lietas» materiālus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, KNAB nav tiesiska pamata publiskot krimināllietas materiālus.
Saskaņā ar likumu tikai galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.
KNAB apliecina, ka turpina pārbaudi par žurnālā «Ir» publicēto sarunu autentiskumu, taču lietas apjoma dēļ šobrīd tās veikšanas ilgumu precīzi nav iespējams paredzēt.
Pēc tam, kad žurnālā «Ir» parādījās publikācijas par «oligarhu sarunām» KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apsolīja sabiedrībai publiskot lēmumus par «oligarhu lietas» izbeigšanu. Šobrīd KNAB mājaslapā ikviens var iepazīties ar prokurora Māra Lejas 2015.gada 10.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā un 2016.gada 12.decembra KNAB lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.
Prokuratūra jau pagājušā nedēļā paziņojumā presei rakstīja, ka Kriminālprocesa likumā noteikts, ka «pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un personas, kuras veic zinātnisko darbību.»
Turklāt visi galīgie nolēmumi krimināllietā, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski, proti, abi lēmumi par lietas izbeigšanu atrodami prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā.
Attiecībā uz operatīvās izstrādes lietā esošajiem materiāliem prokuratūra paskaidro, ka Operatīvās darbības likumā noteikts, ka «operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.»
Tāpat šajā likumā noteikts, ka «ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.»
Jau vēstīts, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.