Karostas bērni joprojām nepieskatīti

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Bailes, baumas, panika, agresija. Šādu sakāpinātu emociju mistrojums valda Liepājā Karostā kopš mazā Ivana pazušanas. «Tāda emocionāla viļņošanās vēl nav bijusi,» atzīst biedrības «Karosta Kids» vadītāja Tatjana Tarasova. Paniku nomainījušas bailes un dusmas par nespēju ietekmēt situāciju.

Pūļa psiholoģija

Bailes, kas burtiski virmo gaisā, sakāpina fakts, ka pavisam nesen - pērnajā rudenī Karostu satricināja šausminoša slepkavība. Pusaudži zvērīgi nogalināja vienaudzi Egilu Kuļikovski un viņa mirstīgās atliekas mēģināja sadedzināt. Noziegumam pāri klājās alkohola un narkotiku – spaisa ēna.

Laikā, kad notika tiesas process, kurā atklājās drausmīgas notikušā detaļas, pazuda piecus gadus vecais zēns Ivans Berladins. Un atkal jau Karostā.

Ir pagājušas desmit dienas kopš bērna pazušanas – meklēšana turpinās. Policija izvirzījusi versiju par iespējamu noziegumu.

«Domāju, ka bērni pazūd ne tikai Karostā, bet bailes pastiprina fakts, ka Karostu satricinājuši divi gadījumi pēc kārtas – slepkavība, dedzināšana un tagad bērna pazušana,» stāsta Tarasova, atzīstot, ka emocionālās un psiholoģiskās spriedzes līmenis ir augsts. «Tik daudz baumu kā par šo gadījumu nekad nav bijis. Cilvēkiem ir bail –

viņi neizslēdz, ka uzradies slepkava maniaks.

Šobrīd panika, kas traucēja strādāt profesionāļiem, sāk norimt.»

Redzot pūļa paniku un agresiju, Tarasova nepiedalījās zēna masveida meklēšanā – lai nepastiprinātu negatīvās reakcijas un neveicinātu haosu. «Tā ir pūļa psiholoģija.

Kad cilvēki kaut ko nespēj kontrolēt un mainīt, viņos dzimst bailes un agresija. Gribot aizstāvēties, cilvēki sāka uzbrukt viens otram un pazudušā bērna ģimenei.

Tas ir kā ugunskurs bez pieskatīšanas, kuram cilvēki visu laiku pielej eļļu,» stāsta sieviete, kura ikdienā strādā ar Karostas pusaudžiem.

Uzmanību nepievērš

Karostas bērni un pusaudži tāpat kā līdz šim nepieskatīti rotaļājas pagalmos un skraida pa rajonu, stāsta topošās Karostas baptistu draudzes vadītājs Mārcis Dejus. Vecāku bailes par bērnu drošību neesot pieaugušas. «Karostā, Tosmārē, Zaļajā birzī ir mazpilsētas gaisotne. Te lauki un mežs tiekas ar pilsētu.

Bērni staigā apkārt, un neviens par to neuztraucas. 5, 7 un 12 gadus veci bērni kopā spēlējas – skrien no viena kvartāla uz otru, iet peldēties.

Cik lielas ir bērnu brīvības robežas, nosaka ģimene,» stāsta misionārs. Pagājušajā nedēļā, kad Karosta mudžēja no cilvēkiem, kas meklēja Ivanu, jaunākā vecuma pusaudži turpināja brīvi skraidīt pa rajonu. 10, 12 gadu veci bērni vienatnē brauc ar sabiedrisko transportu uz pilsētu. Tā esot ierasts, un neviens pieaugušais uzmanību tam nepievērš. «Tas, ka viens apkārt klaiņo piecgadnieks, nav ierasta prakse – drīzāk izņēmums. Tik mazs bērns parasti iet kopā ar brāļiem un māsām,» saka Dejus.

Mārcis Dejus uz Karostu no Rīgas pārcēlās pirms astoņiem gadiem. Toreiz bijušās armijas pilsētiņas vide bija nemīlīga un kriminogēna. Tagad situācija ir mainījusies – grausti nojaukti, apkārtne sakopta, visur ierīkots ielu apgaismojums.

Karosta nav bīstamāka kā jebkura cita vieta.

Pēc viņa domām, savdabīgajai pilsētas teritorijai ir liels nākotnes potenciāls. Dejus uzskata, ka Karostā nav vērojama sabiedrības grupu nošķirtība un atstumtība – krievu valodā runājošie ir iekļāvušies latviskajā vidē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu