Koalīcijas partneri šodien konceptuāli atbalstīja partijas «Vienotība» priekšlikumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar žurnālā «Ir» publiskotajām «oligarhu sarunām», šodien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem sacīja «Vienotības» pārstāvis Edvards Smiltēns.
(Papildināta visa ziņa.)
Politiķis stāstīja, ka, ņemot vērā publicētās sarunas un sabiedrībā valdošo sašutumu, «Vienotība» šodien koalīcijas partneriem piedāvāja veidot nopietnu parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimas deputāta Andreja Judina (V) vadībā.
«Domāju, ka nevienam nav šaubu par Judina kvalifikāciju, turklāt viņš nav bijis saistīts ar šīm sarunām, līdz ar to viņš varēs iespējami objektīvi notikušo izvērtēt,» sacīja Smiltēns.
«Vienotība» divu nedēļu laikā sagatavos precīzu iesniegumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi un tās ar mērķiem. «Būtībā mērķis ir noskaidrot sarunu autentiskumu, kāpēc process beidzies bez rezultāta, kā tas ietekmējis mediju brīvību, vai saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes un citas nianses. Komisijas mērķis arī varētu būt meklēt atbildīgos, kāpēc lieta tika izbeigta,» pieļāva Smiltēns.
Tāpat «Vienotība» apņēmusies divu nedēļu laikā savākt komisijas izveidei nepieciešamos 34 Saeimas deputātu parakstus. Patlaban zināms, ka par komisijas izveidi parakstīsies «Vienotība» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). «Patlaban grūti spriest par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) parakstiem, jo politiskā apvienība šodien nepauda atbalstu parakstiem, bet gan apsolīja nelikt šķēršļus parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Man ir iekšēja pārliecība, ka 34 deputātu paraksti varētu būt,» teica Smiltēns.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka viņam nav iebildumu pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, tomēr viņš no «Vienotības» sagaida konkrētus mērķus un uzdevumus, ko komisija risinās.
«Līdzšinējā Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju prakse nav bijusi pārāk iedvesmojoša. Savukārt sarunu autentiskuma noskaidrošana patlaban ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzdevums, un birojs to darīs profesionāli. Bet neviens nevar liegt politiķiem nākt klajā ar savām iniciatīvām,» teica Kučinskis un piebilda, ka ZZS neliks šķēršļus parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.
Savukārt VL-TB/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs parakstīties par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, tomēr nacionālā apvienība starp komisijas uzdevumiem vēlas redzēt arī nacionālās drošības apdraudējuma aspektu.
«Publicētās sarunas skaidri parāda, kā šaura cilvēku grupa, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus, ciniskā veidā mēģinājusi ietekmēt Latvijas attīstību. Šajā gadījumā nevajadzētu aprobežoties tikai ar vienu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, bet visām Saeimas atbildīgajām komisijā vajadzētu strādāt pie šīs jautājuma, iespējams, sasaukt vairāku komisiju, piemēram, Nacionālās drošības, Aizsardzības, Korupcijas novēršanas apakškomisijas u.c. sēdes arī vasarā,» uzskata Dombrava.
Viņš ir pārliecināts, ka tā saukto oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisija ir jāveido, turklāt būtu jāpiesaista arī Satversmes aizsardzības birojs, ar kura palīdzību varētu izvērtēt, vai sarunu laikā notikusi komunikācija ar ārvalstīm.
«Atceramies stāstu ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kurš savulaik bez valdības saskaņojuma tikās ar augstām Krievijas amatpersonām. Tas viss norāda, ka sarunas var būt autentiskas, un raisa bažas par to, kas noticis Latvijā pirms dažiem gadiem un kas, iespējams, notiek patlaban,» piebilda Dombrava un atzina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai būtu jāsauc pie atbildības sarunās iesaistītās personas, kā arī citi, kas «piesedza šos cilvēkus tiesībsargājošajās iestādēs».
Jau ziņots, ka, veicot parlamentāro izmeklēšanu saistībā ar tā dēvētajām oligarhu sarunām, tiktu izgaismoti notikušie valsts nozagšanas procesi, aģentūrai LETA iepriekš sacīja partijas «Vienotība» Saeimas deputāts Andrejs Judins.
«Vienotība» Judinu izvirzījusi kā iespējamo kandidātu komisijas vadītāja amatam, ja tiks savākti nepieciešamie paraksti parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai.
Vaicāts par parlamentārajām izmeklēšanām veltīto kritiku, ka tās nesniedzot kādus praktiskus rezultātus, politiķis norādīja, ka pašreizējā situācija atšķiras no iepriekšējiem gadījumiem. Publiskotās sarunas rada aizdomas, ka notika un notiek valsts nozagšana un ka ir cilvēki, kas strādā nevis valsts, bet savtīgās interesēs.
Judins uzsvēra, ka jau pats izmeklēšanas process būs vērtējams kā pozitīvs rezultāts. Tās laikā uz komisiju varēs izsaukt cilvēkus, kas ir saistīti ar šīm sarunām, un viņiem par nepatiesu liecību sniegšanu būs jārēķinās ar kriminālatbildību. Parlamentārās izmeklēšanas process izgaismos «šo vidi» - deputātiem būs iespēja iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iegūt papildu informāciju, iztaujājot cilvēkus.
Kā ziņots, ar rosinājumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju daļa «Vienotības» politiķu īsteno kampaņu pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības parlamenta frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tāpēc viņš pats neplāno parakstītie par šo rosinājumu.
«Oligarhu sarunas» varētu izvērtēt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Par «Vienotības» priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju VL-TB/LNNK spriedīs frakcijas sēdē trešdien, 12.jūlijā, plkst.14.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas rosināšanai nepieciešams savākt vismaz 34 deputātu parakstus.
Jau vēstīts, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
