Lai arī nevienā no pēdējā laika teroraktiem Lielbritānijā nav cietuši Latvijas valstspiederīgie, tur dzīvojošie latviešu imigranti atzīst, ka jūtas apdraudēti publiskās vietās un tagad rūpīgāk apdomā, kādas vietas apmeklēt. Par to pirmdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Latviešu imigrante Inese Kuplā dzīvo Londonā sešus gadus, bet nekad iepriekš nav izjutusi bailes atrasties publiskās vietās. Tagad viņa ierobežojusi savu sabiedriski aktīvo dzīvi un izvairās apmeklēt masu pasākumus, kā arī Londonas populārākās publiskās ēkas un laukumus.
«Sajūta ir dīvaina, saprotot – tu te dzīvo ne jau gluži uz mīnu lauka, bet tu nekad nezini. Pie Trafalgaras laukuma ir jau uzbūvēti dzelzs norobežojumi, lai mašīnas nevar uzbraukt cilvēkiem,» stāstīja Kuplā.
Šādas barjeras ir saceltas ne tikai Londonā, bet arī citās pilsētās. Taču Inesi visvairāk biedē Londonas sabiedriskais transports, sevišķi metro, kur ik dienu stāvgrūdām pilns ar cilvēkiem.
«Tiešām dažkārt tagad liekas, ja kāds nāk tuvāk aiz muguras, tad ir jāatskatās, vai viņam nav nazis rokā un vai viņš negrib pārgriezt tev rīkli. Tas tā var gadīties pilnīgi noteikti, jo cilvēki ir neaprēķināmi šeit un tie islāmisti nav paredzami šeit. Tas nav patīkami!» atzina Inese.
Savukārt Anglijas vidienes pilsētā Regbijā dzīvojošā Mārīte Meikšāne stāsta, ka viņas Latvijā palikusī mamma teju reizi nedēļā telefoniski atgādina un pat lūdz meitu nebraukt uz Londonu atpūsties.
«Teica, lai es uzmanos, nekur tālu no mājām neeju, lai es tikai no darba uz mājām un atpakaļ, lai es sevi saudzētu. Viņa teica – jūs nekur nedrīkstat braukt, saudzējiet sevi, uzmanieties no teroristiem, lai viss ir kārtībā,» stāstīja Mārīte. Viņa saka, ka viennozīmīgi tagad nebrauktu uz Londonu.
Turpat Regbijā dzīvojošais Mārītes brālis Mārtiņš sācis neomulīgi Anglijā justies pēc terorakta Mančestras koncertu arēnā. Bet augstais terora draudu līmenis Londonā esot pavisam licis apdomāt brīvā laika pavadīšanas vietas.
«Tā pati Mančestra ir divu stundu attālumā, protams, ka biedē. Tas var jebkurā brīdī notikt arī šeit. Te kāds var uzrīkot lielāku pasākumu, un tas var notikt arī šeit. Pasargāts es nejūtos, tas ir vairāk nekā skaidrs, un tā viņu ideja kaut ko spridzināt, kaut ko darīties, man ir pilnībā nepieņemama, es domāju, kas tas nav aptverami. Nezinu, vai kāds to var mainīt,» vērtēja Mārtiņš.
Pēc katra no teroraktiem Lielbritānijā vietējā musulmaņu kopiena uzsvērusi, ka teroristiem neesot nekāda sakara ar islāmu kā reliģiju. Tiesa gan, tiek atzīts, ka mošejām būtu nepieciešams veikt daudz nopietnāku darbu, lai atpazītu radikalizēšanās pazīmes atsevišķos musulmaņu biedros.
Privātpersonu apsardzes kompānijas direktors Eds Hills stāstīja, ka pēc teroraktiem ne tikai būtiski audzis pieprasījums pēc miesassargu pakalpojumiem, bet Londonas miljonāri apmaksā drošības treniņus pat bērnu auklēm – arī no Austrumeiropas, tostarp Latvijas. Šīs bērnu aukles tagad esot spējīgas atpazīt terora draudus, pazīmes, ka kaut kas drīz nebūs labi, un publiskās vietās meklēt izeju līdz drošībai.
Par nākotni riska menedžmenta eksperts ir visai pesimistisks, jo, viņaprāt, valsts drošības iestādēm nav resursu uzraudzīt visus džihādistus un viņu sabiedrotos.