Operatīvajam darbiniekam, kurš vadīja tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanos, teorētiski bija jāizvērtē visi iegūtie materiāli «no pirmās līdz pēdējai minūtei», bet fiziski viņš to nespēj izdarīt, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ēriks Kalnmeiers.
Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad ir jāizvērtē ļoti apjomīgi operatīvo pasākumu laikā iegūtie materiāli, palīgā tiek pieaicināti citi darbinieki. «Cik lielā apmērā viņi noklausās - pilnībā, daļēji -, to neviens nevar pateikt,» atzina ģenerālprokurors.
Viņš skaidroja, ka operatīvais darbinieks arī ir tas, kurš, saskaņojot ar savu priekšniecību, izlemj, kuras no noklausītajām sarunām deklasificēt, lai tās varētu pievienot kriminālprocesam. «Līdz ar to pateikt, kas ir šajā [sarunu] daļā, kura nav virzīta uz krimināllietu, var tikai operatīvie darbinieki. Neviens prokurors neklausās to [noklausītās sarunas],» intervijā LNT atzina Kalnmeiers.
Viņš neizslēdza, ka nākotnē, veicot atkārtotu materiālu caurskatīšanu un atklājot kādas jaunas detaļas, lēmums par «oligarhu lietas» izbeigšanu kādā daļā varētu tikt atcelts.
Vaicāts, vai prokuratūra tagad veiks kādu iekšējo analīzi par tās darbinieku rīcību «oligarhu lietas» sakarā, Kalnmeiers atzina, ka daudzi secinājumi jau ir izdarīti un prokuratūras mājaslapā ievietota skaidrojoša informācija par operatīvās darbības un kriminālprocesuālās darbības pamatprincipiem, par prokuroru un izmeklētāju atbildību.
Kalnmeiers atkārtoti pauda atbalstu priekšlikumam veidot tā dēvēto oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo operatīvās izstrādes un kriminālprocesa materiālos viss esot precīzi dokumentēts, kas nozīmē, ka izmeklēšanas laikā taps skaidri redzams, kurš ko ir apstiprinājis, atļāvis, akceptējis, kavējis u.tml.
Šodien notiekošo protesta akciju pie Ģenerālprokuratūras Kalnmeiers vērtēja kā speciāli pret viņu organizētu kampaņu, kuras mērķis ir panākt ģenerālprokurora atkāpšanos no amata vēl pirms neatkarīgas institūcijas izmeklēšanas sākšanas. Kalnmeiers nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kurš šo kampaņu organizē, taču atzina, ka nojauš, kas tie ir par «spēkiem».
Kā ziņots, viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts. Šovasar žurnālā «Ir» tika publicēti noklausīto sarunu fragmenti, kas liek apšaubīt kriminālprocesa izbeigšanu. Žurnālā publiskoto sarunu autentiskuma un sarunās minēto faktu pārbaudi šobrīd veic KNAB. Pēc pārbaudes pabeigšanas tiks lemts par tālāko rīcību.
