Menu
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

IZM: Agrāka skolas gaitu sākšana nenozīmē sešgadnieka iesēdināšanu skolas solā

LETA
Ilustratīvs foto | Foto: Edijs Pālens / LETA

Agrāka skolas gaitu sākšana nenozīmē sešgadnieka iesēdināšanu skolas solā, apgalvo Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Jau tagad obligātā izglītība valstī noteikta no piecu gadu vecuma, taču IZM uzstādījums par agrāku skolas gaitu sākšanu nenozīmē to, ka sešgadīgs bērns būtu jāsūta 1.klasē skolā tās tradicionālajā izpratnē.

«Patlaban daudzviet ir skola ar tradicionālo klasi, skolas solu, galdiem un skolotāju pie tāfeles. IZM virzītie grozījumi paredz to, ka sešgadīgi bērni mācīsies tādā vidē un apstākļos, kādi ir atbilstoši šāda vecuma bērna vajadzībām,» sola IZM.

Ministrijā skaidro, ka sešgadīgam bērnam atbilstoša vide paredz noteiktu dienas režīmu, telpu, mācību un rotaļu mijiedarbību, atpūtu ar diendusas iespējām, pastaigas un aktivitātes brīvā dabā, kā arī iespēju, ka mazais skolēns «skolā» ir tikpat ilgi, cik bērnudārzā. Tas nozīmē, ka vecākiem nebūtu jāraizējas par to, kas ar viņu atvasēm notiek, kad mācību stundas tradicionālā izpratnē ir beigušās.

Pirmā klase no sešiem gadiem ir vide, veids un visi pārējie apstākļi, kas atbilst jau ierastajai videi un režīmam, pauda ministrijā, piebilstot, ka vecākiem nav jābažījas par būtiskām izmaiņām bērnu dienas režīmā, vidi un apstākļiem, kādos notiks mācību process. Pirmās klases izglītības programmu varēs īstenot gan pirmsskolas iestādē, gan vispārizglītojošā skolā ar nosacījumu, ka tajā ir piemēroti apstākļi, vide un dienas režīms.

«Mūsu izpratnē šeit slēpjas lielākā problēma - visi uzreiz iztēlojas, ka sešgadnieks tiek apsēdināts tradicionālajā skolas solā. To IZM nevēlas. Mēs redzam, ka patlaban esošai videi, psiholoģiskai spriedzei, sagatavotībai nav gatavi arī septiņgadīgi bērni. Līdz ar to problēmas būtība ir vidē un saturā, nevis tajā, vai bērnam vajag mācīties vai nē,» norāda IZM.

Ministrija pauž, ka saskaņā ar virkni pētījumu agrīnais vecuma posms faktiski rada pamatu visam tālākajam cilvēka dzīves ceļam, tajā skaitā gan ieradumiem, gan interesei mācīties. Līdz ar to agrāka kompetenču apguve došot iespējas jaunajai paaudzei daudz veiksmīgāk piemēroties strauji mainīgajam laikmetam, kā arī iespējas beigt skolu ātrāk, tādējādi izvēloties jau savu patstāvīgu dzīves ceļu.

Kā ziņots, IZM rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Zinātne Ceļi "Saskaņa" Skola
0 Komentāri