Lai bērniem un jauniešiem mācītu gudru mediju lietošanu, līdz šā gada beigām Kultūras ministrijas (KM) vadībā tiks adaptēta Zviedrijā izstrādāta materiālu kopa «MIL for me», kā arī notiks izglītojoši semināri pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, portāls TVNET noskaidroja KM.
Otrdien KM publicēja pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Cita starpā pētījumā bija minēts, ka cilvēki ar zemāku izglītības līmeni vairāk tic informācijai sociālajos tīklos, nekā personas ar augstāku. Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji.
Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.
Lai situāciju labotu, KM tuvākā pusgada laikā turpināt bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām Latvijas situācijai adaptēt starptautiski atzītu mācību līdzekli, kā arī rīkot medijpratības debašu un diskusiju pasākumus. Šobrīd Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedru Latvijas Universitātē (LU) pēc KM iniciatīvas nodrošina medijpratības mācības vismaz 45 publisko bibliotēku bibliotekāriem un vismaz 35 pedagogiem; LNB informācijpratības programma papildināta ar medijpratības sadaļu un tiek izstrādāts mācību metodiskais materiāls bibliotēkas apmeklētājiem.
Šā mācību procesa ietvaros šā gada 17. martā LU Sociālo zinātņu fakultātē notika pirmais tālākizglītības programmas kurss «Ievads medijpratībā» – tajā izglītojušies un sertifikātus ieguvuši 35 dalībnieki - pedagogi un bibliotekāri. Rudenī, sākoties jaunajam mācību gadam, plānots turpināt mācības pedagogu un bibliotekāru grupām, tostarp Latvijas reģionos.
Izmantos Zviedrijas izstrādātus materiālus
KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele portālam TVNET pastāstīja, ka mācību līdzekļa tulkošanu un adaptāciju paredz ministrijas akceptētās Mediju politikas pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam. Šobrīd ir panākta vienošanās ar Zviedrijas Mediju padomi par materiālu kopas «MIL for me» izmantošanu un adaptāciju Latvijas situācijai un ir sākusies materiālu atlase, lai izvēlētu tēmas, kuras ir aktuālas Latvijā un varētu tikt veiksmīgāk adaptētas vietējam kontekstam.
«Tēmas ir ļoti dažādas - gan par propagandu, gan sociālajiem medijiem, gan, piemēram, drošību internetā. Šos medijpratības materiālus ir izstrādājusi Zviedrijas Mediju padome. Vispirms tie tiks tulkoti no zviedru uz latviešu valodu un pēc tam pielāgoti Latvijas situācijai. Pedagogi, bibliotekāri vai jebkurš cits jauniešu mentors varēs tos izmantot, lai adaptētu savās nodarbībās par mediju gudru lietošanu,» stāstīja Ločmele. «MIL for me» ir Zviedrijā izstrādāts tiešsaistes mācību resurss par medijiem un medijpratību. To veido atsevišķs modelis skolotājiem, bibliotekāriem un atsevišķs - skolēniem.
Savukārt vaicāta par pasākumiem, kas paredzēti tai mērķauditorijai, kura vairs neatrodas izglītības procesā, Ločmele uzsvēra, ka KM Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns paredz arī pasākumus plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Pašvaldību jaunatnes lietu speciālistus apmācīs medijpratībā
Saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādņu 2016. - 2020. gadam īstenošanas plānu šoruden paredzēts rīkot apmācības medijpratībā pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, kuru mērķauditorija ir visi konkrētās pašvaldības jaunieši. Apmācībās iegūto informāciju darbinieki varēs lietot tālāk savā ikdienas darbā. Tāpat šā gada laikā paredzēts papildināt LNB Uzziņu un informācijas centra programmu ar medijpratības sadaļu un izstrādāt mācību metodisko materiālu.
«Šīs aktivitātes tiek veiktas piešķirtā budžeta ietvaros. Kultūras ministrija arī izvērtēs papildus nepieciešamos pasākumus. Ministrija par pētījuma rezultātiem ir informējusi arī sadarbības partnerus – iestādes, organizācijas, nevalstiskās organizācijas, kas īsteno nozīmīgus projektus medijpratības sekmēšanai, piemēram, izmantojot starptautisko sadarbības partneru (Britu Padomes, Norden, Vācijas vēstniecības u.c.) finansējumu medijpratības veicināšanas projektiem,» stāstīja Ločmele.
Eksperte arī atzīmēja Latvijas Žurnālistu asociācijas un Baltijas Mediju izcilības centra medipratības veicināšanas kampaņu «Ieguglē, pirms cepies», kā vienu no piemēriem sadarbības partneru aktivitātēm, kuras ļauj sasniegt plašāku cilvēku roku un uzrunāt cilvēkus, kas pauduši pārliecību, ka vairāk uzticas informācijai sociālajos medijos. Šajā kampaņā tika apzināti veidoti īsi video ar nepatiesu informāciju, kurai tika pievienota skaidrojoša norāde - lai gan šī ziņa izskatās kā īsta, tā nav, - un aicinājums pārbaudīt informāciju, pirms tai uzticas.
«Šādas sociālajos medijos īstenotas medijpratības veicināšanas kampaņas ir viens no veidiem, kā varētu sasniegt un sniegt medijpratības pamatzināšanas cilvēkiem, kas pārsvarā patērē un tic saturam sociālajos medijos. Tāpat atzinīgi vērtējam pašu mediju iniciatīvas, kuras saistītas ar melu dekonstrukciju, medijpratības veicināšanu un vienlaikus sekmē arī mediju auditorijas kritisko domāšanu,» norādīja Ločmele.
