Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka «Rīdzenes sarunas» publicētas pa daļām, tāpēc nepieciešams publicēt visas, lai sabiebrība varētu tās vērtēt.
ZZS: «Rīdzenes sarunas» publicētas pa daļām, jāpublicē visas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krauze sacīja, ka pašlaik sabiedrība tiek maldināta, jo publicētas vien atsevišķas daļas. Viņš arī akcentēja, ka nepieciešams pārliecināties par to autentiskumu, pirms ko spriež.
«Rīdzenes sarunas», kur viens no runātājiem ir arī smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, pilnīgi netikšot izvērtētas arī izmeklēšanas komisijā, kuru paredzēts izveidot. Krauze uzskata, ka arī komisija netiks pie visām sarunām, jo tās ir ierobežotas pieejamības.
Krauze arī pauda, ka sarunu nopludinātājs, iespējams,
jāmeklē starp bijušajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, kuri pašlaik vēlas iesaistīties politikā.
Lembergs paziņojis, ka bijušā politiķa Šlesera sarunas viesnīcā «Rīdzene» attiecībā uz viņu izdevumā «Ir» esot atspoguļotas sagrozītā formā.
Uz «Rīdzenes sarunām» reaģējis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
«Būdams politikā, nekad neesmu tiecies ieņemt vai arī turējies pie kādiem augstiem amatiem. Tāpēc, runājot par tā saucamajām Rīdzenes sarunām, kas publicētas žurnālā «Ir» un kurās tiek locīts arī mans vārds, vēlos vēlreiz uzsvērt – izskanējusī informācija par to, ka man pieder īpašums Rīgas brīvostas teritorijā, ir nepatiesa. Man nekad, arī pirms stāšanās zemkopības ministra amatā, nav piederējuši un arī šobrīd nepieder īpašumi vai īpašumu daļas Rīgas brīvostas teritorijā,» raksta Dūklavs
«Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem,» norādīja Ventspils mērs.
Jau ziņots, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.