Kad Vija gaidīja Loti, viņai sākās vemšana, kopš septītā mēneša regulāra. Mediķi mierināja: tā ir grūtniecības toksikoze. Vijas meitiņa pasaulē nāca ar ķeizargrieziena palīdzību.
Māmiņa bija ļoti novārgusi un pēc mazulītes piedzimšanas svēra vien 43 kilogramus.
Mediķi mierināja, ka bērniņš vairs nespiež kuņģi, tāpēc nemitīgā vemšana pāries un pašsajūta uzlabosies. Tomēr tā nenotika. Vija nolēma veikt kuņģa pārbaudi - endoskopiju, kas atklāja šokējošu diagnozi: ļaundabīgs kuņģa audzējs.
Jauno sievieti nekavējoties ievietoja slimnīcā, kur steidzami tika sākta barošana caur sistēmu, jo šajā brīdī Vija jau varēja nomirt no bada. 28. jūnijā tika veikta operācija, kuras laikā konstatēts liels, neoperējams audzējs, kas izpleties pa visu kuņģi. Vijas organismā tika ievietota stoma, lai tādējādi nodrošinātu pārtikas uzņemšanu. Pēc divām dienām sekoja nākamā šokējošā ziņa. Ārstu konsilijs Vijai noteica simptomus mazinošu terapiju ģimenes ārsta uzraudzībā. Nekā cita!
Vijai ieteica doties mājās un samierināties ar likteņa triecienu - pavadīt pēdējās dienas kopā ar mīļajiem. Ārstēšana nav iespējama – tā viņi teica.
