Vēstnieki: Baltijas valstu pretošanās okupācijai bija likumīga

NATO šovasar izveidoja īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību Baltijas valstīs pēc okupācijas «Forest Brothers - Fight for the Baltics» («Mežabrāļi - cīņa par Baltiju»). Filma, kurā izskaidrota nacionālo partizānu jeb tā dēvēto mežabrāļu kustība, publiskota interneta video kanālā «Youtube».

Filma pēc publiskošanas izpelnījusies asu kritiku no Krievijas puses, kas filmas autorus apsūdzējusi vēstures sagrozīšanā. Krievijas ĀM nāca klajā ar paziņojumu, ka mežabrāļu organizācijas veidojušas Rietumu specdienestu atbalstīti nacistu līdzskrējēji, kas vainojami daudzu tūkstošu miermīlīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijas paziņojumiem jau atbildējušas Baltijas valstu, tostarp arī Latvijas ĀM, kas aicināja kaimiņvalsti nenodarboties ar vēstures kropļošanu, bet gan atzīt okupācijas faktu. Latvijas ĀM arī pauda uzskatu, ka šādi Maskavas izteikumi nav nekas jauns, jo jau labu laiku redzami Kremļa centieni reabilitēt komunistu un Josifa Staļina noziegumus.

Piektdien EDSO apspriedē Vīnē Krievijas vēstnieks organizācijā Aleksandrs Lukaševičs apsūdzēja baltiešus nepatiesā vēstures traktēšanā, kā arī asi kritizēja NATO filmu. Atbildot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki kopīgā paziņojumā norādīja uz to, ka katrai tautai ir tiesības cīnīties par savas zemes neatkarību.

«Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pretošanās padomju okupācijai bija likumīga [..] tas apstiprināts daudzos tiesas lēmumos. Visā Eiropā partizāni cīnījās pret okupācijas spēkiem [..] mežabrāļu patiesais un likumīgais mērķis bija savu valstu neatkarības atjaunošana,» teikts Baltijas vēstnieku kopīgajā dokumentā.

Vēstnieki arī uzsvēra, ka, sākot ar 1940. gadu, Padomju Savienība realizēja plašas un sistemātiskas represijas pret Baltijas civiliedzīvotājiem un visu trīs valstu vispārējā nostāja ir atspoguļota kopīgajā Eiropas Savienības viedoklī: «Daudzām Eiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa brīvību, bet jaunus noziegumus pret cilvēci.»

Baltijas valstu vēstnieki atgādināja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu valdības atkārtoti nosodījušas visas totalitārās ideoloģijas un noziegumus pret cilvēci un Otrajā pasaules karā izdarītos kara noziegumus, bet Totalitāro un autoritāro režīmu upuru piemiņas diena 23. augustā atgādina par Eiropas vēstures šīs tumšās lappuses mācībām.

Partizānu kustība Baltijas valstīs sākās 1944.gadā, kad padomju karaspēks otrreiz okupēja Baltiju un sākās jaunas represijas, terors un piespiedu mobilizācija. No trim Baltijas valstīm visspēcīgākā pretestība padomju režīmam bija Lietuvā, kur nacionālo partizānu vienības sāka veidoties 1944.gada vasaras beigās un tajā iesaistījās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, kuri darbojās gandrīz visā Lietuvas teritorijā, izņemot pilsētas. Organizēta bruņotā pretošanās padomju okupācijai turpinājās līdz pat 1953.gada pavasarim.

Latvijā nacionālo partizānu kustība aizsākās 1944. gadā Latgalē un izvērtās visā Latvijas teritorijā, turpinoties līdz 1950. gadu vidum. Mežabrāļu kopējais skaits Latvijā tiek lēsts 13,4 tūkstošu cilvēku apmērā.