Latvija izglītībai tērē visvairāk ES, tomēr pedagogu algas ir viszemākās

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare/LETA

Nav jēgas investēt skolās tikai tāpēc, lai panāktu, ka tās netiek slēgtas, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), uzsverot, ka Latvija izglītībai tērē visvairāk Eiropas Savienībā (ES), tomēr pedagogu algas ES griezumā ir vismazākās.

Tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, Šadurskis skaidroja, ka investīcijas sporta struktūrās vai citur, lai aizkavētu skolas slēgšanu, ir greizi iztērēta nauda, jo izglītības kvalitāti bērniem var pacelt, tikai racionāli izlietojot resursus.

«Mēs varam kurināt nesiltinātu ēku un tērēt bezgala daudz naudas, kaut arī bērni sēž aukstumā,

tieši tāpat ir ar izglītības kvalitāti. Mēs varam tērēt miljonus, bet kvalitāte ir niecīga,» teica ministrs, uzstājot, ka skolu tīkla sakārtošana ir viens no veidiem, kā var ieguldīt kvalitātē.

Ministrs arī uzstāja, ka nav arī jēgas investēt skolās, kurās nekādi nebūs iespējams nodrošināt pietiekošu skaitu skolēnu.

Šadurskis uzskata, ka ar patlaban izglītībai pieejamo finansējumu iespējams izdarīt krietni vairāk, jo, ja viena bērna izmaksas skolotāju atalgojuma ziņā ir apmēram 100 eiro mēnesi, tad ir arī skolas, kur izmaksas sasniedz pat 300 eiro. Un šajos gadījumos nauda nebūt nenozīmējot, ka skolā bērnam tiek nodrošināta izcila kvalitāte. «Diemžēl no šīm skolām nāk skolēni, kuri pēc tam ir bezdarbnieki,» piebilda ministrs.

Paradokss: Izglītībai tērē daudz, pedagogi saņem maz

Ministrs stāstīja, ka Latvija izglītībai tērē 1,6 reizes vairāk no kopējā valsts budžeta nekā vidēji ES. Šadurskis uzsvēra, ka primārais Latvijā ir skolēns, līdz ar to skolas vide, studiju saturs un skolotājs ir līdzekļi, lai rūpētos par bērnu izglītību. Vienlaikus skolotājiem būtiski nodrošināt cienīgu atalgojumu, piebilda Šadurskis.

Pēc viņa paustā, esošais Latvijas skolu tīkls ir paredzēts par 700 000 lielākai populācijai, nekā šobrīd dzīvo Latvijā, turklāt tas būvēts, kad valstī dzima apmēram divas reizes vairāk bērnu nekā tagad, laikā, kad bija cita iedzīvotāju izvietojuma situācija, kad lauksaimniecībā bija nodarbināti nesalīdzināmi vairāk cilvēku, kā arī pastāvēja citas atšķirības, kuru rezultātā Latvijas skolu tīkls tagad ir «neglābjami novecojis».

Vienlaikus ministrs uzskata, ka izglītība skolēniem no 1. līdz 6. klasei ir «apmēram adekvāta pašreizējai situācijai», turklāt mazajiem bērniem izglītības iestādei jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai. «1.-6. klasē mēs varam nodrošināt augstas kvalitātes izglītības procesu ar salīdzinoši nelielu pedagogu skaitu, līdz ar to arī salīdzinoši mazā skolā ar pareizu un adekvātu koeficientu sistēmu mēs varam nodrošināt pedagogiem cienīgu atalgojumu,» skaidroja Šadurskis.

Problēmas sākoties vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā. Pirms desmit gadiem vidusskolā vidēji bija apmēram 160 skolēni, patlaban vidēji 103 skolēni, līdz ar to vidusskolas posmā gan valstij, gan pašvaldībām ir grūti «savilkt kopā galus».

Vienlaikus ministrs LPS pārstāvjiem atgādināja, ka sabiedrībā izskanējusī ziņa par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem likvidēt vakarskolas ir aplama, jo ministrija, tieši otrādi, vēlas tās stiprināt. IZM redz, ka vakarskolu kvalitāte bieži vien ir izteikti zemāka nekā vispārējās izglītības iestādēs kopumā, tāpēc nepieciešams šo sistēmu mainīt.

Šadurskis tikšanās laikā paskaidroja, ka IZM iecerējusi izveidot ideālo skolu karti un tad attiecīgi izveidoto ieceri pārrunāt ar pašvaldībām. Tādējādi, optimizējot skolu tīklu, līdzekļi, kas paredzēti bērnu izglītības nodrošināšanai, tiktu tērēti daudz mērķtiecīgāk.

Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā - pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12. klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.

Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šā perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu