Valsts sekretāru sanāksmē šodien izsludināts likumprojekts Eiropas Padomes (EP) Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija, ratificēšanu.
Izskatīšanai valdībā virza likumprojektu Stambulas konvencijas ratificēšanai Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumprojekts paredz, ka Latvija pieņem un apstiprina konvenciju, kuru pērn 18.maijā Bulgārijā, Sofijā, parakstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Labklājības ministrijai tika uzdots sagatavot un līdz 1.septembrim valdībā iesniegt likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.
Kā norādīja Reirs, izpratnei par to, ka jebkāda veida vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē nav pieņemama, ir jākļūst var vispārpieņemtu normu. «Stambulas konvencijas uzdevums ir ne tikai sakārtot un pilnveidot likumdošanu, bet arī veikt plašu izskaidrojošo darbu,» uzsvēra ministrs.
Pēc LM paustā, jebkuras konvencijas ratificēšanā ir noteikti soļi. Tās parakstīšana norāda uz valsts interesi un apņemšanos kļūt par konvencijas dalībvalsti, savukārt to ratificējot, Latvija apliecina savu apņēmību mērķtiecīgi turpināt strādāt pie vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas pasākumiem.
Likumprojekta 3.pants paredz, ka Latvija atsevišķos gadījumos saglabā tiesības nepiemērot konvencijā paredzēto, proti, ka izmeklēšana un kriminālvajāšana nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.
Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa, atruna nepieciešama, ņemot vērā Latvijas tiesību sistēmas īpatnības, ka par miesas bojājumu nodarīšanu atkarībā no to smaguma var ierosināt administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu. Latvijā par maznozīmīgo miesas bojājumu nodarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, nevis kriminālatbildība, savukārt par vieglu, vidēja smaguma vai smaga miesas bojājuma nodarīšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Vienlaikus Ozoliņa informēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu par dažiem noziedzīgiem nodarījumiem ir nepieciešams cietušās personas iesniegums, lai kriminālprocesu ierosinātu. Līdz šim šāds iesniegums bija nepieciešams arī gadījumos, ja nodarīti viegli miesas bojājumi. Šī prasība bija pretrunā ar Stambulas konvencijas regulējumu, tādēļ šogad ilgstošo diskusiju rezultātā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka no nākamā gada janvāra gadījumos, kad viegls miesas bojājums nodarīts tuviniekam, cietuša iesniegums nav nepieciešams.
Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) paredz, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav cietušās personas pieteikuma par kodeksā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma nodarīšanu. «Ja Latvijā miesas bojājumu nodarīšanu sodītu tikai saskaņā ar Krimināllikumu, tad likumprojektā nebūtu nepieciešamas nekādas atrunas. Tomēr Stambulas konvencijas autori ņēma vērā Latvijas un vairāku citu valstu specifiku, ka ir arī administratīvi sodāmie nodarījumi,» pauda LM pārstāve.
Vienlaikus LM atgādināja, ka savulaik maznozīmīgo miesas bojājumu iekļaušana LAPK bija ļoti veiksmīgs un cietušajiem vēlams risinājums, jo līdz 2011.gadam bija regulējums, kas cietušajam uzlika par pienākumu veikt privāto apsūdzību kriminālprocesā par noteikto miesas bojājumu nodarīšanu, kad cietušajam bija nepieciešams ne tikai sagatavot iesniegumu, bet arī bija jāiesniedz informācija par pierādījumiem. Tomēr kopš tā laika arvien attīstās cietušajiem labvēlīgi risinājumi, un ir jāpārvērtē arī regulējums, kas pirms vairākiem gadiem bija progresīvs, piebilda Ozoliņa.
Pēc viņas paustā, ņemot vērā, ka pievienojoties konvencijai, dalībvalsts var izteikt atrunu tikai uz pieciem gadiem, patlaban šo iespēju plānots izmantot, zinot, ka turpmāko piecu gadu laikā situācija mainīsies. Turklāt svarīgi, ka Tieslietu ministrija ir ceļā uz Administratīvo pārkāpumu procesa likumu dekodifikāciju, lai sakārtotu jautājumus saistībā ar pamatsodiem, papildsodiem, pārskatot sodu sistēmu, izveidojot jaunu un saprotamāku procesuālo kārtību, veikt vispārēju esošo sodu revīziju, izcelt prevencijas un konsultēšanās nozīmi un citiem jautājumiem.
Ministrija uzskata, ka vardarbība ģimenē un vardarbība pret sievietēm Latvijā ir nopietna problēma, kuras mazināšanai ir nepieciešami kompleksi risinājumi, kas ir gan normatīvo aktu pilnveide, gan informējošas un preventīvas aktivitātes, gan atbalsts no vardarbības cietušajiem.
LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.
Tāpat LM ziņojumā teikts, ka uz šā gada 10.jūliju konvenciju parakstīja 20 EP valstis, kā arī Eiropas Savienība (ES), turklāt 24 EP valstis konvenciju ratificēja. Konvenciju parakstījušas visas ES dalībvalstis, bet ratificējušas - 14.