«Rail Baltica» topošās dzelzceļa līnijas teritorijā ir sākta kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte, kas jāpabeidz gada laikā, LTV raidījumā «Rīta Panorāma» apliecināja SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» pārstāvis Agnis Driksna. Dzelzceļa līnijas izbūve netiks kavēta.
Pirms trases izbūves ir būtiski veikt teritorijas arheoloģisko izpēti un identificēt dažādas vēstures liecības. Pirms būvniecības sākšanas paredzēts, ka arheologi kājām izies visu 263 km garo trasi. Piemēram, kāds uzkalniņš var izrādīties sena apdzīvota vieta vai senkapi. Ja tiks atrasta kāda vēstures liecība, tā tiks iekonservēta.
Trases novietojums ir apstiprināts un mainīts netiks, pastāstīja Driksne. Ja izpēte aizvedīs līdz kāda privātīpašumam, piemēram, dārzam, par to tiks laikus paziņots. Noņemot zemes virskārtu, vēl precīzāk būs redzams, vai zem tās neslēpjas kultūrvēsturiskā mantojuma pēdas. Līdz ar to iespējams, ka izpēte turpināsies arī pēc būvniecības sākšanas.
Topošā starptautiskā dzelzceļa līnija ir viens no Transeiropas transporta tīklu prioritārajiem projektiem. Tā savienos Tallinu-Rīgu-Kauņu ar Varšavu (tālāk ar Berlīni) un vedīs cauri četrām Eiropas Savienības valstīm. Dzelzceļa būvi paredzēts sākt 2020. gadā un pabeigt 2025. gadā.
Latvijas teritorijā dzelzceļš šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētu.
