Elektroniskajiem medijiem bez maksas būs jāizziņo informācija par katastrofām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Valdības otrdien pieņēma noteikumus, kuros paredzēts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par katastrofu un iedzīvotājiem nepieciešamo rīcību.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtībā precizētas tiesību normas un terminoloģija saistībā ar civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.

Jaunie noteikumi regulēs agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums nosaka, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu - mērķtiecīgu un nekavējoties veicamu cilvēku un atbildīgo institūciju informēšanu par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību.

Vienotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā, kuru pēc informācijas saņemšanas par katastrofu aktivizē VUGD, ietilpst trauksmes sirēnas, kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru loma ir ziņot par katastrofu un tās draudiem pēc iespējas ātrāk un lielākam cilvēku skaitam, kā arī informēt par turpmāko rīcību.

Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo VUGD informāciju par katastrofu un iedzīvotājiem nepieciešamo rīcību. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vienotās agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilps arī citi inženiertehniskie risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu, piemēram, skaļruņu izmantošana un operatīvo transportlīdzekļu iesaistīšana cilvēku apziņošanā.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk VUGD trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi veiks ne retāk kā divas reizes gadā, informējot iedzīvotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vismaz trīs dienas pirms pārbaudes.

2016.gada 1.oktobrī stājās spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums un līdz ar tā spēkā stāšanos un terminoloģijas maiņu bija nepieciešams pārskatīt arī citus ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu saistītos normatīvos aktus, tāpēc izstrādāti noteikumi «Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība».

Līdzšinējā kārtība netiek būtiski mainīta, bet gan precizēta atbilstoši šā brīža situācijai un jaunajai terminoloģijai attiecībā uz civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu