Valdība neatbalsta studiju virziena «Mākslas» atvēršanu augstskolā «Turība» (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valdība šodien neatbalstīja studiju virziena «Mākslas» atvēršanu augstskolā «Turība».

(Papildināta visa ziņa.)

Augstskola skaidrojusi, ka jauno studiju virzienu tā plānojusi īstenot esošajās telpās. Augstskolas bibliotēkā ir nodrošināta informatīvā bāze arī par dizaina jautājumiem, grāmatas ir pieejamas angļu, vācu, krievu un latviešu valodās, tāpat tiek abonēti arī dažādi periodiskie izdevumi. Studējošajiem būtu iespējams izmantot arī augstskolas Komunikācijas fakultātes rīcībā esošo aparatūru. Vienlaikus augstskola būtu gatava ieguldīt aptuveni 50 000 eiro mācību telpu un aprīkojuma nodrošināšanā.

Kultūras ministrija (KM) iepriekš norādīja, ka nav pietiekamas informācijas, lai varētu izvērtēt studiju programmas kvalitatīvas īstenošanas nodrošināšanu, jo nav iesniegti, piemēram, studiju kursu apraksti. KM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde dizaina jomā neatbalsta studiju virziena «Mākslas» atvēršanu augstskolā «Turība».

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā studiju virziens «Mākslas» neatbilst valsts attīstības prioritātēm, jo augstskolas vēlme atvērt studiju virzienu «Mākslas», kas jau tiek īstenots 15 augstākās izglītības iestādēs un kura ietvaros var tikt licencētas jebkādas tam atbilstošas studiju programmas, neliecina par efektīvu un koncentrētu resursu izmantošanu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību.

Tāpat IZM skaidro, ka augstākās izglītības politika ir vērsta uz resursu konsolidāciju un studiju programmu skaita samazināšanu. Līdz 2020.gadam plānots samazināt studiju programmu skaitu no 900 uz 600 studiju programmām. Ministrija neatbalsta jaunu studiju virzienu atvēršanu un jaunu studiju programmu licencēšanu, jo tas palielinās studiju programmu fragmentāciju un veicinās resursu izkliedēšanos, nevis koncentrāciju.

Kopumā IZM secinājusi, ka studiju virziens «Mākslas» daļēji atbilst valsts attīstības prioritātēm un augstskolai var būt nepietiekami resursi studiju virziena īstenošanai.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta studiju virziena «Mākslas» atvēršanu augstskolā, norādot, ka studiju virziens atbilst valsts attīstības prioritātēm un darba tirgus prognozēm.

Savukārt Augstākās izglītības padome sākotnēji norādīja uz iespējamu mācībspēku kvalifikācijas nepietiekamību studiju programmas nodrošināšanas vajadzībām, taču atkārtotajā viedoklī pauda, ka pēc augstskolas uzklausīšanas secināts, ka augstskola var piesaistīt mācībspēkus ar nepieciešamo kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes (IZM) ministrs Kārlis Šadurskis (V) valdības sēdē minēja, ka lielais līdzīgo studiju programmu skaits citās izglītības iestādēs nebija ne tuvu galvenais arguments par šāda lēmuma pieņemšanu. «Galvenais bija Kultūras ministrijas (KM) viedoklis. Ja ejam uz konsolidāciju un ir mērķis samazināt programmu skaitu, padarīt programmas spēcīgākas, un šobrīd atvērtu vēl vienu virzienu, mēs patiesībā ietu pretējā virzienā,» teica Šadurskis.

Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) teica, ka EM šo jautājumu ir skatījuši no darbaspēka pieprasījuma viedokļa un darbinieki ar zināšanām dizaina nozarē nākotnē noteikti būs pieprasīti, taču viņš no EM skata punkta labprātāk vēlētos redzēt labākus izglītības procesa rezultātus, jo augstāko izglītības iestāžu sagatavoto darbinieku kvalitāte šobrīd neatbilstot kvalitātei, kas darba tirgum ir nepieciešama.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš sēdes laikā uzsvēra, ka KM viedoklis balstās uz nepieciešamību veikt konsolidāciju un šobrīd līdzīgas studiju programmas jau ir vismaz 15augstākās izglītības iestādēs.

Klātesošajiem iebilda augstskolas «Turība» rektors Aldis Baumanis, kurš norādīja, ka pasniedzēju līmenis, kas piesaistīts šai programmai ir pietiekami augsti kvalificēts un ar augstskolu nav notikusi pietiekami kvalitatīva komunikācija no valsts puses.

Ar šo Ministru kabineta lēmumu, viņaprāt, valsts budžetā 2018.gadā neienāks ap 200 000 eiro, jo programma tiek veidota ar mērķi piesaistīt arī ārvalstu studentus un mācībspēkus, līdz ar to, tai kļūstot par eksporta programmu.

Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā pieņem Ministru kabinets, izvērtējis augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atvērt studiju virzienu augstskolā vai koledžā, augstskola vai koledža iesniedz Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas licencēšanu.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu