Oligarhu lietas sākuma stadijā toreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe izmeklēšanā pieļāvusi nelielu haosu, turklāt Saeimas parlamentārajai komisijai vajadzētu vērtēt ne tikai izmeklēšanas, bet arī operatīvā darba kvalitāti, uzskata lietu uzraugošais prokurors Māris Leja.
«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien uzklausa prokurorus, tajā skaitā par komunikāciju ar KNAB darbiniekiem šīs lietas izmeklēšanā.
Prokurors Leja norādīja, ka komisijā nevajadzētu vērtēt tikai tās darbības, ko veicis izmeklētājs, bet vērtēt tās kopā ar operatīvā darba kvalitāti. Leja skaidroja, ka šādās lietās izšķirošana nozīme ir sākotnējām slepeni veiktām darbībām. «Bija vairāk jāveic slepenās darbības, jo tām šādās lietās ir lielākā nozīme,» viņš uzsvēra.
Leja operatīvos pasākumus salīdzināja ar mājas pamatiem, bet izmeklēšanas darbības ar ēkas karkasu. «Vēlāk jau glābt kriminālprocesu vienīgi ar izmeklēšanas darbībām ir nepietiekami. Nedrīkst apiet jautājumu par operatīvās darbības kvalitāti,» uzsvēra prokurors.
Tolaik KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļu vadīja Juris Jurašs, kurš šobrīd kopā ar Strīķi no Jaunās Konservatīvās partijas ievēlēts Rīgas domē.
Leja atkārtoja jau vairākas reizes iepriekš pausto, ka pierādījumi nebija pietiekami, lai uzrādītu apsūdzības, turklāt no prokuratūras puses KNAB tika doti norādījumi par izmeklēšanas darbībām. Tāpat rīkotas kopīgas sanāksmes ar KNAB un Ģenerālprokuratūras vadību. Leja apliecināja, ka izmeklētāji prokurora noradījumus pildījuši atbilstoši savām iespējām.
Prokurors gan atgādināja, ka 2009.gadā notika informācijas noplūde no KNAB par veiktajiem operatīvās darbības pasākumiem oligarhu lietā. LETA jau vēstīja, ka toreizējie KNAB darbinieki par informācijas nopludināšanu saņēmuši sodu un kā šodien Saeimas komisijā vēlreiz atgādināja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, tad ekspolitiķis Ainārs Šlesers jau drīz vien pēc operatīvajiem pasākumu sākšana zināja, ka viņu noklausās KNAB.
Viņš gan uzsvēra, ka izmeklēšanas sākumā bija neliels haoss par to, ko īsti izmeklēt. Šajā procesā lielu lomu spēlējusi tieši toreizējā KNAB priekšnieka vietniece Strīķe. Viņa mēģinājusi īstenot tādus izmeklēšanas virzienus, par kuriem kriminālprocess nemaz nebija uzsākts.
Leja savulaik arī atklājis, ka izlases kārtībā salīdzinot audioierakstus, konstatējis atšķirības rakstītajā sarunu atšifrējumā. Uz to viņš vērsis KNAB izmeklētāja uzmanību.
Jau ziņots, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
